Borneo seskāpsis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Borneo seskāpsis
Melogale everetti (Thomas, 1895)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta Eirāzijas āpšu apakšdzimta (Melinae)
Ģints Seskāpši (Melogale)
Suga Borneo seskāpsis (Melogale everetti)
Izplatība
Bornean Ferret-badger area.png

Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir caunu dzimtas (Mustelidae) seskāpšu ģints (Melogale) plēsējs. Borneo seskāpsis ir pazīstams arī kā Evereta seskāpsis jeb Kinabalu seskāpsis.

Borneo seskāpsis dzīvo tikai Borneo salā Kinabalu kalnos Sabahas štatā Malaizijā. Tas apdzīvo kalnu mežus 900 - 3700 metrus virs jūras līmeņa.[1] Tomēr dabas pētniekiem ir aizdomas, ka āpsis dzīvo arī citās vietās uz salas.[2] Galvenais iemesls, kādēļ Borneo seskāpša izdzīvošana ir apdraudēta, ir dzīves telpas zaudēšana, izplešoties cilvēku saimnieciskajai darbībai. Borneo seskāpsi pirmo reizi zinātniski aprakstīja dabas pētnieks Alfrēds Harts Everets (1848 - 1898).

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas seskāpšu sugas ārēji izskatās ļoti līdzīgas, tām nedaudz atšķiras tikai meln-baltās svītras uz sejas un muguras. Seskāpsim, salīdzinot ar pārējiem āpšiem, ir slaidāks, garāks ķermenis, smalkāki kauli, bet kājas īsas kā jau caunu dzimtas dzīvniekam. Purns garš, smails, atgādina seska purniņu, tādēļ šie āpši ir ieguvuši savu nosaukumu. Seskāpša seja nav tik plata kā pārējiem āpšiem, tā ir konusveidīga. Aste ir gara un kupla. Ķepas platas, ar spēcīgiem nagiem, kas piemēroti zemes rakšanai. Starp pirkstiem ir daļēji attīstīta peldplēve..[3] Seskāpši ir mazākie starp pārējiem āpšiem, bet Borneo seskāpsis ir vidēji liels starp seskāpšiem, tā ķermeņa garums ir 33 - 44 cm, astes garums 15 - 23 cm, svars 1 - 3 kg.[4]

Kažoks ir biezs, ar īsu matojumu. Kažoka krāsa variē no melnas līdz pelēkbrūnai. Uz sejas seskāpšiem ir meln-balts matojums. Baltais sejas apmatojums var būt arī gaiši dzeltenīgs.[4] Ja parasti āpšiem meln-baltais svītrojums uz sejas ir vertikāls, tad seskāpšiem tas ir vairāk horizontāls. Baltās galvas vidū līdzīgi beretei seskāpsim ir melns matojums, uz purna uzreiz pie degungala ir plata, melna svītra kā bante, kas apņēmusi purnu. Divas šauras, vertikālas, melnas svītras, maskējot acis, savieno "bereti" ar "banti". Uz katra vaiga ir pa mazam, melnam punktam. Uz galvas vidus, "beretes" centrā sākas koša, bieza, balta svītra un atšķirībā no citiem seskāpšiem beidzas pie pleciem.[3] Svītra uz muguras variē no baltas līdz sarkanai.[4] Pakakle Borneo seskāpsim ir balta, ausis, degungals un pēdu apakšas rozā.[3]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Borneo seskāpsis ir aktīvs krēslas stundās un naktī. Pa ienu tas atpūšas savā alā, kas var būt gan pašrakta, gan dabīgi veidojusies. Tas barojas ar kukaiņiem, maziem dzīvniekiem, rāpuļiem un tārpiem, kā arī nelielos daudzumos ar augiem. Briesmu gadījumā seskāpsis izdala smaku, lai aizbiedētu uzbrucēju, kas tam bieži arī izdodas, neskatoties uz paša mazo augumu. Laikā no maija līdz jūnijam mātītei parasti piedzimst 1 - 5 mazuļi. Tomēr mazuļi var dzimt jebkurā gada laikā.[4] Māte mazuļus zīda ar pienu pirmos 2 - 3 mēnešus.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]