Ala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ģeomorfoloģiju. Par citām jēdziena Ala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gūtmaņa ala Siguldā
Acsibi ala

Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks. Latvijā tradicionāli par alu uzskata dobumu, kurā var iekļūt vismaz 3 m dziļumā vai arī, ja alai ir kultūrvērsturiska nozīme. Ar alu pētniecību nodarbojas īpaša zinātne — speleoloģija.[1] Alas ir īpaša aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu grupa, kurām ir izcila botāniska, arheoloģiska un vēsturiska vērtība.[2]

Latvijā apzinātas ap 1000 alu, kuras lielākoties ir veidojušās smilšakmenī. Dažas alas Latvijā veidojušās arī dolomītiežos un dabiski sacementētā grantī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Eniņš, Guntis (2004). Alas Latvijā. Rīga: Zvaigzne ABC. ISBN 9984-36-111-X.
  2. Latvijas dabas pieminekļi: Alas

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]