Plēsēji

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Plēsējs)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par zīdītāju kārtu. Par dažādiem dzīvniekiem, kas ikdienā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības skatīt rakstu gaļēdāji
Plēsēji
Carnivora (Bowdich, 1821)
[[Attēls:Canis lupus laying in grass.jpg|250px|[[Pelēkais vilks|Pelēkais vilks]] (Canis lupus)]]
[[Pelēkais vilks|Pelēkais vilks]] (Canis lupus)
Klasifikācija
Valsts [[Dzīvnieki|Dzīvnieki]] (Animalia)
Tips [[Hordaiņi|Hordaiņi]] (Chordata)
Virsklase [[Četrkājaiņi|Četrkājaiņi]] (Tetrapoda)
Klase [[Zīdītāji|Zīdītāji]] (Mammalia)
Apakšklase [[Dzemdētājzīdītāji|Dzemdētājzīdītāji]] (Theria)
Infraklase [[Placentāļi|Placentāļi]] (Eutheria)
Augstākā kārta [[Ziemeļu placentāļi|Ziemeļu placentāļi]] (Boreoeutheria)
Virskārta [[Laurāzijas placentāļi|Laurāzijas placentāļi]] (Laurasiatheria)
Kārta [[Plēsēji|Plēsēji]] (Carnivora)
Iedalījums
  • [[Kaķveidīgo apakškārta|Kaķveidīgo apakškārta]] (Feliformia)
  • [[Suņveidīgo apakškārta|Suņveidīgo apakškārta]] (Caniformia)
[[commons:Category:Carnivora|Plēsēji Vikikrātuvē]]

Plēsēji (Carnivora) ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji. Latīņu valodā vārds carn nozīmē gaļa, bet vorāre - rīt jeb ātri ēst. Plēsēju kārtā ir apmēram 260 sugas.

Pirmie plēsēji radās Ziemeļamerikā. Tie bija mazie, kokos dzīvojošie miacīdi, kas dzīvoja pirms 60 miljoniem gadu. Pirms 40 miljoniem gadu tie sadalījās divās apakškārtās: suņveidīgajos (Caniformia) un kaķveidīgajos (Feliformia). Mūsdienās plēsēji ir izplatīti gan uz sauszemes visos kontinentos, gan okeānos un jūrās.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlācis (Ursus maritimus) ir lielākais sauszemes plēsējs

Šīs kārtas pārstāvji būtiski atšķiras pēc ārējā izskata, fiziskā spēka un dzīvesveida. Vismazākais plēsējs ir zebiekste (Mustela nivalis),[1] kuras ķermeņa garums var būt tikai 11 cm un svars 25 g, bet lielākais sauszemes plēsējs ir polārlācis (Ursus maritimus), kura ķermenis var sasniegt līdz 3,4 m, bet masa 1000 kg.[2] Jūrā dzīvojošs lielākais plēsējs ir dienvidu jūraszilonis (Mirounga leonina), kura masa var sasniegt 5000 kg, bet ķermeņa garums 6,9 metrus. Dzimumu dimorfisms parasti ir vāji izteikts, kaut arī dažām sugām, īpaši airkājiem, tēviņi ir lielāki par mātītēm. Dažām sugām ir labi pamanāmas atšķirības, piemēram, lauvu tēviņiem ir krēpes, bet mātītēm to nav.

Plēsējiem atšķirībā no citiem zīdītājiem ir asi zobi, labi attīstīti ilkņi un dzerokļi. Ceturtais augšējais priekšdzeroklis un pirmais apakšējais aizmugurējais dzeroklis kalpo gaļas plēšanai. Tiem ir asi nagi, laba redze, oža un dzirde. Tam ir labi attīstītas visas maņas, lai atrastu un noķertu citus dzīvniekus. Tie labi skrien, dažas sugas spēj skriet ilgi un garas distances, bet lielākā daļa ir lieliski sprinteri. Pat lāči un jenoti, kas ārēji izskatās nedaudz lempīgi, spēj īsā distancē attīstīt ievērojamu ātrumu. Visātrākais sauszemes dzīvnieks pasaulē ir kaķu dzimtas plēsējs - gepards (Acinonyx jubatus),[3] kas īsā distancē var sasniegt 110 km/st. Plēsējiem, salīdzinot ar zālēdājiem, ir vienkārša gremošanas sistēma, kas pamatā piemērota gaļas ēšanai. Aklā zarna ir ļoti īsa un vienkārša vai tās nav vispār.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa plēsēju pārtiek no gaļas

Dažas plēsēju dzimtas ir izteikti gaļēdāji un pārtiek tikai no dzīvnieku izcelsmes barības. Tādi ir kaķi, airkāji un caunveidīgie. Dažas sugas, kā jenoti un lāči ir visēdāji, bet lielā panda pamatā ir veģetāriete, lai gan pie iespējas barojas arī ar olām, zivīm un kukaiņiem. Daudzas sugas ir sociālas un medījot kooperējas, tādējādi plēsēji spēj nomedīt upurus, kas ir daudz lielāki par tiem. Tomēr daudzas sugas ir vientuļnieces un medī pa vienam. Vieni no neatlaidīgākajiem medniekiem ir koijoti, kas var izsekot nolūkotu upuri ilgāk kā 8 stundas.[4]

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plēsējiem ir raksturīgs viens mazuļu metiens gadā, bet dažām sugām tie ir vairāki. Lieliem dzīvniekiem kā lāčiem mazuļi dzimst reizi 2 - 3 gados. Grūsnības periods atkarībā no sugas ilgst 50 - 115 dienas. Dažām sugām kā lāčiem un caunveidīgajiem embrija attīstība tiek aizkavēta un grūsnība ir daudz garāka nekā patiesā embrija attīstība. Šāda pagarinātā grūsnība var ilgt 6 - 9 mēnešus. Mazuļu skaits parasti ir neliels, kas var būt 1 - 13. Mazuļi piedzimst nevarīgi, akli un nedzirdīgi. Lielākajai daļai sugu māte vai nu rūpējas viena pati vai pārī tā ir galvenā, kas rūpējas par mazuļiem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārta [[Plēsēji|Plēsēji]] (Carnivora)

  • [[Kaķveidīgo apakškārta|Kaķveidīgo apakškārta]] (Feliformia)
    • [[Eupleru dzimta|Eupleru dzimta]] (Eupleridae)
    • [[Hiēnu dzimta|Hiēnu dzimta]] (Hyaenidae)
    • [[Kaķu dzimta|Kaķu dzimta]] (Felidae)
    • [[Mangustu dzimta|Mangustu dzimta]] (Herpestidae)
    • [[Palmu civetu dzimta|Palmu civetu dzimta]] (Nandiniidae)
    • [[Viveru dzimta|Viveru dzimta]] (Viverridae)
    • †[[Pseidozobenzobu tīģeru dzimta|Pseidozobenzobu tīģeru dzimta]] (Nimravidae)
    • †[[Barbourofelidae|Barbourofelidae]] dzimta
    • †[[Percrocutidae|Percrocutidae]] dzimta
    • †[[Stenoplesictidae|Stenoplesictidae]] dzimta
  • [[Suņveidīgo apakškārta|Suņveidīgo apakškārta]] (Caniformia)
    • [[Lāču dzimta|Lāču dzimta]] (Ursidae)
    • †[[Lāčsuņu dzimta|Lāčsuņu dzimta]] (Amphicyonidae)
    • [[Suņu dzimta|Suņu dzimta]] (Canidae)
    • Suņlāču dzimta (Hemicyonidae)
    • virsdzimta [[Caunveidīgie|Caunveidīgie]] (Musteloidea)
      • [[Caunu dzimta|Caunu dzimta]] (Mustelidae)
      • [[Jenotu dzimta|Jenotu dzimta]] (Procyonidae)
      • [[Mazo pandu dzimta|Mazo pandu dzimta]] (Ailuridae)
      • [[Skunksu dzimta|Skunksu dzimta]] (Mephitidae)
    • virsdzimta [[Airkāji|Airkāji]] (Pinnipedia)
      • [[Ausroņu dzimta|Ausroņu dzimta]] (Otariidae)
      • Enaliarktīdu dzimta (Enaliarctidae)
      • [[Roņu dzimta|Roņu dzimta]] (Phocidae)
      • [[Valzirgu dzimta|Valzirgu dzimta]] (Odobenidae)

(†) - izmirusi organismu grupa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]