Bozoni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Bozoni (no indiešu fiziķa Šatendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību. Bozoni pakļaujas Bozes—Einšteina statistikai, kas nozīmē, ka vienā kvantu stāvoklī var atrasties neierobežots daudzums daļiņu. Tādēļ bozonus dēvē arī par "radiācijas daļiņām".

Vispazīstamākais bozons ir fotons (piemēram, lāzera darbības princips pamatojas tieši uz to, ka fotoni ir bozoni un var atrasties visi vienā kvantu stāvoklī). Pie bozoniem pieder arī visas citas nesējdaļiņas, ieskaitot eksperimentāli vēl neatklāto gravitonu, mezoni, kā arī visu šo daļiņu antidaļiņas.

Virtuālo bozonu un reālu fermionu mijiedarbība pieder pie fundamentālajām mijiedarbībām (sk. nesējdaļiņas).

Pie bozoniem var piederēt ne tikai elementārdaļiņas, bet arī to sakopojumi, piemēram atomu kodoli — tas atkarīgs no šādu konglomerātu kopējā spina. Piemēram, deitērija atoma kodols (sastāv no protona un neitrona) pieder pie bozoniem, bet deitērija atoms (sastāv no protona, neitrona un elektrona) ir fermions. Šādiem objektiem to bozoniskās īpašības parādās tikai distancēs, kas ir lielākas par to sīkstruktūru.

No bozoniem raksturīgām īpašībām izriet jau minēto lāzeru darbības princips, hēlija-4 superplūstamība, supravadītspējas parādības (sk. Kūpera pāri), kā arī tāda eksotiska vielas agregātstāvokļaBozes—Einšteina kondensāta eksistence.