Mezoni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mezoni (no grieķu μέσος - vidējais) ir elementārdaļiņas - bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā. Tas nozīmē, ka tie ir hadroni ar veselu spinu. Mezoni sastāv no kvarka un antikvarka, tādēļ tie nav "īstas" elementārdaļiņas. Arī tetrakvarki (pagaidām vēl hipotētiski) ir pieskaitāmi pie mezoniem. Visi mezoni ir nestabili.

Mezonu kā daļiņu, kas smagākas par elektronu, bet vieglākas par protonu, eksistenci paredzēja japāņu fiziķis Hideki Jukava 1935. gadā (par to viņam tika piešķirta Nobela prēmija). Pirmā atklātā daļiņa ar piemērotu masu bija mions jeb μ mezons, kurš vēlāk izrādījās pieskaitāms pie leptoniem, jo neiesaistījās stiprajā mijiedarbībā, tāpat kā daudz vēlāk konstatētais τ mezons jeb tau daļiņa . Pirmais eksperimentāli atklātais "īstais" mezons bija pions jeb π mezons, kas ir relatīvi stabila daļiņa - eksistē 2,60·10-8 sekundes. Apmēram tikpat stabili mezoni ir kaoni, kas satur dīvaino kvarku. Ir atklāts liels daudzums citu mezonu, kas ir vismaz par vairākām kārtām nestabilāki.