Fermioni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Elementārdaļiņu "standartmodelis" attēlots (angliski)

Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību. Fermioni pakļaujas Fermi—Diraka statistikai, kas nozīmē, ka vienā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viena daļiņa. Tādēļ fermionus dažkārt sauc arī par "matērijas daļiņām". No nepāra skaita fermioniem sastāvoša kvantu sistēma kopumā arī ir fermions. Vienkāršoti runājot, no fermioniem sastāv matērija, bet bozoni ir fundamentālās mijiedarbību pārnesēji.

Pie fermioniem pieder visi kvarki (no tiem sastāv protoni un neitroni, kas paši arī ir fermioni, jo to sastāvā ir 3 kvarki) un leptoni, kā arī to antidaļiņas. Savukārt no 2 kvarkiem sastāvošie mezoni pieder pie bozoniem.

Fermi—Diraka statistikas princips nosaka ikdienā novērojamās vielas "stingrību", jo divas vielas daļiņas nevar ieņemt vienu un to pašu vietu.

No Fermi—Diraka statistikas izriet Pauli princips (no fiziķa Volfganga Pauli uzvārda), kas nosaka atomu elektronu čaulu stabilitāti, dodot iespēju eksistēt sarežģītiem ķīmiskiem elementiem. Tas pats princips nosaka deģenerētas matērijas eksistenci lielā spiedienā neitronu zvaigznēs un baltajos punduros.