Hadroni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hadroni (no grieķu hadros - liels, smags, stiprs), agrāk izdotā literatūrā arī adroni - elementārdaļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā. Hadroni sastāv no kvarkiem, kurus kopā saista gluoni, tādēļ hadroni nav pieskaitāmi pie īstām elementārdaļiņām.

Hadroni iedalās divās pamatgrupās atkarībā no to kvarku sastāva:

Tieši no barioniem - protoniem un neitroniem, kas veido atomu kodolus, kur koncentrēta to masa - galvenokārt sastāv ikdienā novērojamā mums apkārt esošā viela (tādēļ to dēvē arī par barionu matēriju).

Pie barioniem pieder arī daudzveidīgi hiperoni - nestabilas, smagas daļiņas, kuru sastāvā ietilpst dīvainie kvarki un ko var iegūt daļiņu paātrinātājos. Eksistē arī citi ļoti nestabili barioni, kas satur šarmanto kvarku vai pamata kvarku.

Nozīmīgākie mezoni ir pioni (π mezoni) un kaoni (K mezoni). Ir pazīstami arī citi, daudz smagāki un nestabilāki mezoni. Jāņem vērā, ka mioni (agrāk saukti par μ mezoniem) nav adroni, bet pieder pie leptoniem.

Ir atklāti vai vismaz teorētiski pamatoti arī daudzi mazizpētīti eksotiski adroni, kas nepieder pie galvenajām pamatgrupām:

  • eksotiskie mezoni (adronu molekulas, hibrīdie mezoni, gluboli, tetrakvarki),
  • eksotiskie barioni (pentakvarki, kas sastāv no 4 kvarkiem un 1 antikvarka).