Cjiņs Šihuans

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cjiņs Šihuans
秦始皇, Qín Shǐ Huáng
Qinshihuang.jpg
Ķīniešu glezna, kurā attēlots Cjiņs Šihuans
Cjiņu valsts karalis
Amatā
246. gads p.m.ē. — 221. gads p.m.ē.
Priekštecis Džuansjans
Pēctecis nebija
Ķīnas imperators
Amatā
221. gads p.m.ē. — 210. gads p.m.ē.
Priekštecis nebija
Pēctecis Cjiņs Erši

Dzimšanas dati 259. gadā p.m.ē.
Cjiņu valsts
Miršanas dati 210. gada p.m.ē. 10. septembrī
Hebei
Dinastija Cjiņu dinastija

Cjiņs Šihuans, arī Ciņs Šihuandi[1] (ķīniešu: 秦始皇, piņjiņs: Qín Shǐ Huáng, dzimis 259. gadā p.m.ē., miris 210. gada p.m.ē. 10. septembrī), īstajā vārdā Jins Džens (嬴政, Yíng Zhèng), bija Cjiņu dinastijas valdnieks, kas no 246. līdz 221. gadam p.m.ē. bija Cjiņu valsts karalis, bet no 221. līdz 210. gadam p.m.ē. pirmais apvienotās Ķīnas imperators, lai gan četrus gadus pēc viņa nāves impērija sabruka.

Šihuans pavēlēja atsākt intensīvi būvēt agrāko valdnieku iesākto nocietinājuma būvi, lai aizsargātu tirdzniecības ceļus un impērijas ziemeļu robežas no klejotājciltīm. Mūsdienās šo celtni pazīst kā Lielo Ķīnas mūri. Viņa valdīšanas laikā tas tika uzcelts pirmo reizi. Vēl imperators ir ievērojams ar Terakotas armijas izveidi, kas speciāli tika veidota, lai aizsargātu Šihuanu aizkapa dzīvē.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jins Džens ir dzimis 259. gadā p.m.ē. Haņdaņā, Džao valsts galvaspilsētā. Viņa tēvs bija Džiču, kas vēlāk, pieņemot sev vārdu Džuansjans, bija Cjiņu valsts valdnieks.

246. gadā p.m.ē., 13 gadu vecumā, Jins Džens pēc sava tēva nāves kļuva par Cjiņu valsts valdnieku. Šajā laikā tā karoja ar kaimiņvalstīm par varu Senajā Ķīnā. 240. gadā p.m.ē. Jinu Dženu mēģināja gāzt no troņa viņa māte un viņas mīļākais Lao Ajs, kuriem bija divi kopīgi dēli. Jins Džens kopā ar saviem tuvākajiem atbalstītājiem spēja atvairīt sazvērnieku uzbrukumu. Pēc tam Jins Džens uzsāka cīņu pret sazvērniekiem. Visbargāko sodu saņēma Lao Ajs, kuru aiz rokām un kājām piesēja pie četriem kaujas ratiem un saraustīja gabalos. Pēc šī atgadījuma Jinam Dženam radās mānija, ka kāds vēlas visu laiku viņu nogalināt. Tādēļ viņš sāka nogalināt visus, kurus uzskatīja par ienaidniekiem vai par potenciālajiem ienaidniekiem. Pēc tam viņam radās kāre pēc varas, kā rezultātā izveidoja spēcīgu armiju, un sāka iekarot kaimiņvalstis. 230. gadā p.m.ē. iekaroja Haņu valsti, 228. gadā p.m.ē. — Džao valsti, 225. gadā p.m.ē. — Veju valsti, 223. gadā p.m.ē. — Ču valsti, 222. gadā p.m.ē. — Jaņu valsti, visbeidzot 221. gadā p.m.ē. — Cji valsti.

Līdz 221. gadam p.m.ē. Jins Džens bija iekarojis sešas valstis un izveidoja centralizētu valdību, bet pats sevi pasludināja par pirmo Ķīnas imperatoru, pieņemot vārdu Šihuans, kas burtiski to arī nozīmē — ‘Pirmais imperators’.

Pēc Cjiņu impērijas izveidošanas, Cjiņs Šihuans atsāka intensīvi būvēt agrāko valdnieku iesākto nocietinājuma sienu (Lielo Ķīnas muri) pret ziemeļrietumos dzīvojošajām klejotājciltīm un to uzbrukumiem. Cjiņs Šihuans kā imperators vēlējās arī atbilstoši dzīvot, tādēļ uzsāka Epanas pils celtniecību. Tās platība bija vairāk nekā 10 hektāri. Līdz mūsdienām no šīs pils ir palikusi tikai neliela daļa.

Šihuans nomira 49 gadu vecumā. Tā kā viņš ļoti baidījās no nāves, jau savas dzīves laikā bija licis veidot nemirstīgu armiju (Terakotas armiju), kas apsargās viņa kapenes. Kapenes netika pabeigtas līdz viņa nomiršanas dienai. Cjiņs Šihuans tika guldīts bronzas sarkofāgā, kur visticamāk viņa pīšļi atrodas arī mūsdienās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valdis Klišāns. Vēsture vidusskolai, 2. daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. ISBN 9984-22-786-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Džuansjans
Cjiņu valsts karalis
246 p.m.ē.221 p.m.ē.
Pēctecis:
Cjiņs Šaņši
(kopš 207. gada p.m.ē.)
Priekštecis:
jauns tituls
Ķīnas imperators
221 p.m.ē.210 p.m.ē.
Pēctecis:
Cjiņs Erši