Demokrātiskā Kampučija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Demokrātiskā Kampūčija - Kambodžas nosaukums sarkano khmeru režīma laikā no 1975. līdz 1979. gadam.

Režīma represīvā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1975. gadā Pnompeņā ielauzās t.s. “sarkano khmeru” maniakālo ideju pārņemto partizānu vienības, uzvarot pilsoņu karā, un uzreiz ķērās pie “tīrīšanas”, kura zināmā mērā bija viena no t.s. zemnieku revolūcijas pamatidejām. Šajā laikā Kambodžā, kas pēc platības ir aptuveni trīs reizes lielāka par Latviju un robežojas ar Taizemi, Vjetnamu un Laosu, dzīvoja 7 līdz 8 miljoni iedzīvotāju.

Sarkanie khmeri darīja visu, lai izolētu valsti no ārpasaules, un neviens ārpus Kambodžas nezinātu, kas tur notiek. Jaunā vara, ko vadīja “brālis Nr viens”, Parīzē izglītību guvušais maoists Pols Pots, par savu mērķi izvirzīja pilnībā sagraut pašus kambodžiešu sociālās struktūras pamatus: ģimeni, ciema kopienu un budismu. Bērnus atņēma vecākiem un izveidoja pāraudzināmo grupas, kurās tos izdresēja ziņot par visiem pieaugušajiem, arī tuviniekiem, kam tādi vēl bija, kuri kā pārkāpa “Angka” izsludinātos dzelžainos jaunās kārtības noteikumus. Laulības, izņemot “Angki” rīkotās, tika aizliegtas. Skolas tika slēgtas, rūpnīcas pamestas, nauda likvidēta. Pārstāja iznākt avīzes, ļaudīm konfiscēja radioaparātus.

Būtībā sarkanie khmeri gatavojās iznīcināt pilnīgi visus kambodžiešus, kuriem nepiemita tas, ko sarkanie khmeri dēvēja par “borisot” (tīrība), - t.i. visus, kuri guvuši kādu nebūt izglītību vai tos, kuri auguši un dzīvojuši ar ko ārzemniecisku (ieskaitot svešvalodu zināšanas) “sabojātās” vietās, pat tos, kuri nēsāja brilles, - katru, kurš kā neatbilda viņu plānam par ideālās zemnieku valsts izveidi. Visus aizdomīgos kambodžiešus sāka dēvēt par “jaunajiem ļaudīm”, dažviet viņus piespieda valkāt īpašus lakatiņus ap kaklu, sava veida “Dāvida zvaigzni apģērbā, kuru dēļ tos viegli varēja atpazīt pūlī, aizturēt. Piespiedu deportācijās ļaudis piespieda kājām doties uz nometnēm, kuras atradās pēc iespējas tālāk no to līdzšinējām dzīves vietām.

Pēc četriem gadiem, kad sarkanos khmerus atspieda atpakaļ džungļos, to atstātais mantojums bija visā pasaulē nu zināmajos t.s. “nāves laukos” nogalināti 1,5 līdz 2 miljoni cilvēku. Sarkanie khmeri bija noslepkavojuši aptuveni 20% valsts iedzīvotāju.

Reliģijas vajāšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Budistu tempļi tika vai nu sagrauti, vai slēgti. No 60 000 budistu mūku, beidzoties sarkano khmeru valdīšanai dzīvi bija palikuši 3000 — pārējie vai nu nogalināti, vai miruši no pārmērīga darba, slimībām un mocībām. Tāpat tika iznīcināta musulmaņu minoritāte čami.

Režīma sagrāve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1979. gadā Vjetnamas armija iebruka Kambodžā, kur tos sagaidīja kā atbrīvotājus, gāza sarkano khmeru varu un izveidoja Pnompeņā sev draudzīgu marionešu valdību. ANO Kambodžu turpinātu pārstāvēt tie paši sarkanie khmeri: aukstā kara apstākļos Rietumu lielvalstīm šķita, ka labāk ANO saglabāt sarkano khmeru pārstāvniecību, nekā to atdot sociālistiskās Vjetnamas ieceltai marionešu valdībai un to aizgādnei PSRS.