Diprotodonti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Diprotodonti
Diprotodontia, (Owen, 1866)
Smilšu valabijs (Macropus agilis)
Smilšu valabijs (Macropus agilis)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Infraklase Somaiņi (Marsupialia)
Virskārta Austrālijas somaiņi (Australidelphia)
Kārta Diprotodonti (Diprotodontia)
Iedalījums

Diprotodonti (Diprotodontia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas pieder somaiņu infraklasei (Marsupialia). Diprotodontu kārtā ir 11 dzimtas, kas sistematizētās 3 apakškārtās, ietverot apmēram 120 ķenguru, valabiju, posumu, koalu, vombatu un citu somaiņu sugu.

Visi diprotodonti ir Austrālāzijas somaiņi. Senākās ir oligocēna beigu fosilijas, kuras atrastas Austrālijā.[1] Tomēr zinātnieki nešaubās, ka šī kārta ir vecāka, jo kopumā kārta ir ļoti daudzveidīga, fosilo atradumu nav daudz, tiem ir lielas vecuma atšķirības, turlklāt ģeoloģiski aktīvajā Jaungvinejā nav atrastas nevienas fosilijas. Liela daļa diprotodontu izmira laikā, kad Austrālijā ieradās cilvēks pirms 50 000 gadiem.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķengura pakaļkājas pēdas zīmējums, otrais un trešais pirksts ir saauguši kopā, izņemot nagus

Visiem diprotodontiem piemīt divas kopīgas īpašības. Tiem visiem apakšžoklī ir pāris lielu priekšzobu. Dēļ šīs pazīmes kārta ieguva savu vārdu - diprotodontia, kas nozīmē divi priekšzobi. Un diprotodontiem nav ilkņu. Otra kopīgā iezīme ir tā, ka visi diprotodonti ir sindikāļi. Tas nozīmē, ka otrie un trešie pirksti sindikālajām sugām ir lielākoties pārklāti ar ādu un izskatās saplūduši, izņemot nagus. Pirmā pirksta parasti nav, bet ceturtais visbiežāk ir palielināts. Sindikālās sugas parasti ir piemērojušās dzīvei kokos un kāpelēšanai pa zariem, tomēr lielākā daļa diprotodontu dzīvo uz zemes, un to pēdām attīstījušās vēl citas iezīmes, kas svarīgas dzīves veidam uz zemes. Diprotodontu pēdas liecina, ka pagātnē tie visi dzīvojuši kokos, bet vēlāk dažas sugas kā, piemēram, ķenguri un valabiji ar laiku piemērojās dzīvei uz zemes.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās gandrīz visi diprotodonti pārtiek no augu izcelsmes barības, kā arī lielākā daļa izmirušo sugu. Šajā kārtā ir dažas kukaiņēdāju un visēdaju sugas. Analizējot barības ieradumus no evolūcijas viedokļa, sugas, kas barojas ne tikai ar augiem, ir jaunākas un attīstījušās salīdzinoši nesen. Tikai izmirušie aizvēsturiskie Thylacoleonidae ir vienīgie zināmie plēsīgie diprotodonti, kas barojās ar gaļu.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]