Pāriet uz saturu

Dzirkaļu pilskalns

Vikipēdijas lapa
Dzirkaļu pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Dzirkaļu pilskalns (Latvija)
Dzirkaļu pilskalns
Dzirkaļu pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kūku pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Koordinātas 56°31′28″N 26°02′03.6″E / 56.52444°N 26.034333°E / 56.52444; 26.034333Koordinātas: 56°31′28″N 26°02′03.6″E / 56.52444°N 26.034333°E / 56.52444; 26.034333
Oficiālais nosaukums: Dzirkaļu pilskalns ar apmetni un Baznīckalnu
Aizsardzības numurs 910
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Dzirkaļu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā.

Pilskalnam izraudzīts kāds kalnāja atzarojums uz purva pusi. Kalnājs turpinājās no pilskalna uz dienvidiem, bet šeit, pie pilskalna, robežojas ar plašu purvainu ieleju. Vērojams, ka purvs izcēlies kādreizējam ezeram aizaugot.

Aprakstāmā pilskalna plakums pret ziemeļiem ieslīps ar 7 m. kritumu. Šai ziemeļu malā kalna sāni 14 m. augsti un nostāvināti ar terasi 5 m. zemāk plakuma malai. Austrumos un rietumos pilskalna sānus izveidojušas gravas, bet dienvidos nācies dabīgo ieleju nostiprināt vēl ar grāvi un uzbedumu. Uzbeduma augstums no grāvja dibenaskaitot ap 1,5 m. un atrodas 5 m. zemāk par plakumu.

Pilskalnā granšaina zeme, kas pārklāta 1 m. biezu mītņu kārtu. Šī mītņu kārta pa daļai cietusi no aršanas, jo pirms 10 g. to aris Miglānu saimnieks. Arot atrasti dzelzs šķēpu gali un vairāki skriemeņi, kas atkal nozaudēti. Runā ka pilskalnā esot aprakts naudas pods. Tamdēļ kalns stipri izrakņāts no naudas meklētājiem. Viņu izraktās bedrēs redzami dauzīti akmeņi, trauku lauskas, ogles v. c. dzīves atkritumi.

Pilskalna pakājē ziemeļu pusē atrodas avots, kuru vēl tagad lieto ūdens smelšanai. Šai avotā guļot naudas muca. Reiz veduši avotam apkārt baltu vērsi, lai nauda celtos augšā. Vienu reizi apveduši vērsi apkārt — nekas. Veduši otru reizi — atsaradušies vilki. Kā trešo reizi veduši ap avotu vērsi, tā vilki metušies vērsim virsū un ņēmuši to nost. Vērsi vilkiem nedevuši, jo tas bijis aizņemts no Ķunčiem (tuvējais ciems).

Tāpēc naudas muca gan pacēlusies, bet ievēlusies atkal avotā atpakaļ. Tikai stīpa vien palikusi, kas mucai veļoties nokritusi.

Šo teiku par pilskalna naudu apkārtne atstāsta vairākos variantos.

Pilskalns pieskaitāms spēcīgiem un labi uzglabātiem.[1]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]