Edgars Alans Po

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Edgars Alans Po
Edgar Allan Poe
Edgars Alans Po 1848. gadā
Edgars Alans Po 1848. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1809. gada 19. janvārī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bostona, Masačūsetsa, ASV
Miris 1849. gada 7. oktobrī (40 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Baltimora, Mērilenda, ASV
Tautība Amerikānis
Dzīvesbiedre Virdžīnija Elīza Klemma Po
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks, rakstnieks, redaktors, literatūras kritiķis
Valoda Angļu
Žanri Šausmu literatūra
kriminālliteratūra
detektīvu literatūra

Edgars Alans Po (angļu: Edgar Allan Poe, dzimis 1809. gada 19. janvārī Bostonā, miris 1849. gada 7. oktobrī Baltimorā) bija amerikāņu rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis, viens no ievērojamākajiem romantisma literatūras pārstāvjiem ASV. Po uzskata par vienu no kriminālliteratūras, šausmu literatūras un fantastikas literatūras aizsācējiem. Po atstājis arī ļoti lielu ietekmi uz simbolisma literatūras attīstību (no Po stipri ietekmējies, piemēram, Šarls Bodlērs).

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edgars Alans Po bija ceļojošu aktieru otrais dēls. Par viņa tēvu pēc 1810. gada nav nekādu ziņu un viņa māte, atgriežoties Dienvidu apgabalos, gadu vēlāk mira no tuberkulozes. Edgaru, atdalītu no vecākā brāļa un jaunākās māsas, ģimenē pieņēma Virdžīniešu tabakas tirgotājs, Džons Alans (angļu: John Allan), kura uzvārdu Po pieņēma no 1824. gada. Viņš kopā ar Alanu ģimeni devās uz Angliju 1815. gadā un, kamēr tur atradās, apmeklēja arī skolu.

Militārā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 1827. gada 27. maijā viņš vairs nevarēja sevi uzturēt, Po pieteicās Amerikas Savienoto valstu armijā kā ierindnieks. Uzdodoties par "Edgaru A. Perriju", viņš izlikās, ka ir 22 gadus vecs, lai gan patiesībā viņam bija tikai 18. Sākotnēji viņš dienēja Neatkarības Fortā (angļu: Fort Independence) un pelnīja 5 dolārus mēnesī. Tajā pat gadā, viņš izdeva savu pirmo grāmatu, kas bija 40 lpp. biezs dzejoļu krājums, Tamerlane and Other Poems, kurā kā autors bija norādīts "Bostonietis" (angļu: "by a Bostonian"). Tika izlaistas tikai 50 kopijas un grāmatas nesaņēma gandrīz nekādu uzmanību. Pulks, kurā dienēja Po tika sūtīts uz Fort Moultrie, kas atradās Čārlstonā, Dienvid Karolīnā, 1827. gada novembrī. Po tika paaugstināts par ieroču tehniķi un viņa pienākums bija sagatavot lādiņus artilērijai. Viņa ikmēneša alga divkāršojās. Pēc diviem dienestā pavadītiem gadiem, Edgars centās iegūt Artilērijas Feldfēbeļa pakāpi (kas ir augstākā pakāpe, kuru var iegūt armijā nestrādājošs virsnieks). Po meklēja iespēju, kā tikt prom no armijas ātrāk, nevis tikai pēc 5 gadiem. Viņš atklāja savu vārdu un vecumu savam komandējošajam virsniekam, Leitnantam Howardam. Hovards atļautu Po tikt atlaistam tikai tad, ja viņš to saskaņotu ar Džonu Alanu un uzrakstīja tam vēstuli, par spīti viņa neatsaucībai. Pagāja vairāki mēnešu un Alanam nosūtītie lūgumi tika ignorēti. Pastāv iespēja, ka Alans pat neatrakstīja Po, kad smagi slimoja viņa māte. Francesa Allan mira 1829. gada februārī un Po viņu apciemoja dienu pēc bērēm. Iespējams sievas nāves dēļ, Džons Alans piekrita palīdzēt Po mēģinājumiem tikt prom no dienesta, lai viņš varētu izglītoties Amerikas Savienoto valstu Militārajā akadēmijā. 1830.gadā Po izdod stāstu krājumu Tales of Grotesque and Arasbeque, no kura populārākie stāsti ir The House Of Usher Fall, Wiliam Wilson.Pēc Vestpointas akadēmijas Po pilnībā nododas rakstniecībai, šajā laikā top arī viņa godalgotais stāsts MS. Found in a Bottle - Po saņēma žurnāla Saturday Visitor naudas balvu piecdesmit dollāru apmērā [1]. Turpmākajos gados Po strādā dažādos žurnālos - tādos kā Southern Literary Messenger Ričmondā (1835-37), Burton's Gentleman's Magazine Filadelfijā (1839-40), Graham's Magazine (1842-43). 1836.gada Po apprec savu māsīcu Virdžīniju, kam viņš ir vēltījis savu slaveno poēmu Annabel Lee [2].

Po nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edgars Alans Po nomira 1849.gada 7.oktobrī - Po esot atrast uz kādas ielas Baltimorā, kur viņu atradis kāds garāmgājējs un nogādājis slimnīcā, kur tad arī pēc pāris dienām nomira. Par to, kāds bija patiesais Po nāves cēlonis, ir vairākas versijas, taču, kā bija patiesībā, īsti neviens nezina.Taču visticamākā no versijām ir, ka Po nomira no saindēšanās ar alkoholu, lai gan cilvēki, kas viņu pazina, sacīja, ka rakstnieks nekad nav dzēris pārlieku daudz. Cita versija ir, ka Po ir bijis asinsizplūdums smadzenēs, tāpēc viņš nav spējis runāt, kad ārsti un tuvinieki mēģinājuši slimnīcā uzzināt, kas ar viņu ir noticis, un kā viņš nonācis uz ielas, kur viņu atrada. Citā versijā tiek minēts, ka rakstniekam bijusi atkarība no opija, dažās versijās tiek minēts sifiliss, meningīts [3] un holera[4]. Pēdējā no versijām arī tiek uzskatīta par visai ticamu, jo par iespējamo saslimšanu ar holeru Po bija rakstījis savai tantei, lai gan, līdzīgi kā citas versijas, arī šī neguva apstiprinājumu. Dažos avotos un Po biogrāfijās tiek minēts, ka, iespējams, viņš ir izdarījis pašnāvību pārdozējot narkotiskas vielas. Līdz pat mūsdienām rakstnieka nāves cēloņi ir neskaidri. Pateicoties savai mistikas un šausmu romānu meistara slavai, Po ir kļuvis par vienu no zināmākajiem tēliem 20. gadsimta literatūrā.[5] Viena no versijām ir arī apspēlēta Džeimsa Maktīga (James McTeigue) filmā "Krauklis" (The Raven), kura stāsta par rakstnieka pēdējām dienām neilgi pirms viņa pazušanas,((dažās biogrāfijās tiek minēts, ka Po laikabiedri stāsta, ka, pirms viņu atrada uz ielas, Po bija pazudis gandrīz diennakti) piedāvājot savu iespējamo notikumu versiju – Po (filmā rakstnieku atveido aktieris Džons Kjūsaks) atgriežas Baltimorā, kur notiek virkne ļoti briesmīgas un nežēlīgas slepkavības, kas ļoti atgādina rakstnieka slavenākos un šausminošākos stāstus. [6] Po nokļūst policijas uzmanības lokā kā galvenais aizdomās turamais. Lai glābtu savu reputāciju, rakstnieks kopā ar izmeklētāju mēģina apturēt noziegumus un izglābt savu pazudušo līgavu, kuru nolaupījis slepkava, kas realizē Po stāstos aprakstītās slepkavības dzīvē.

Po daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja [7]
  • Tamerlāns un citi dzejoļi (1927)
  • Als Arāfs Tamerlāns un mazie dzejoļi (1929)
  • Groteskās un Arabeskas pasakas (1930)
  • Dzejoļi (1831)
  • Krauklis un citi dzejoļi (1945)
  • Evrika:Prozas dzeja (1948)
Stāsti
  • Berenisa (1927)
  • Ligeija (1838)
  • Slepkavība Morgielā (1941)
  • Melnais kaķis (1943)
  • Stāstnieka sirds (1943)
  • Nozagtā vēstule (1945)
  • Muca Amontiljado (1946)
  • Ovālais portrets (1950)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sova,D.B.(2001) Edgar Allan Poe A to Z: The Essential Reference to His Life and Work (Paperback ed.). New York: Checkmark Books, pp 162 ISBN 978-0-8160-4161-9/
  2. Meyers,J.(1992) Edgar Allan Poe: His Life and Legacy (Paperback ed.). New York: Cooper Square Press, pp. 85 ISBN 978-0-8154-1038-6/
  3. Silverman,K.(1991)Edgar A. Poe: Mournful and Never-Ending Remembrance (Paperback ed.)New York: Harper Perennial, pp 435-436 ISBN 978-0-06-092331-0/
  4. MacGowan,D.(2008)"Death Suspicion Cholera" Retrieved:04.12.2013. Available:http://www.trutv.com/library/crime/notorious_murders/celebrity/edgar_allan_poe/5.html/
  5. Quinn, A.H.(1998)Edgar Allan Poe: A Critical Biography. Baltimore. Johns Hopkins University Press. Retrieved:03.12.2013. Available:http://eapoe.org/papers/misc1921/quinnc19.htm /
  6. Relativity media.com, home page, chapter,"The Raven". Retrieved: 04.12.2013. Available: http://www.relativitymedia.com/Details.aspx?id=7a58ac96-0d4a-4990-b107-9cb1013b2499/
  7. Ostram,J.W.(1987) "Poe's Literary Labors and Rewards". In Fisher, Benjamin Franklin IV. Myths and Reality: The Mysterious Mr. Poe. Baltimore: The Edgar Allan Poe Society. pp. 37–47. ISBN 978-0-9616449-1-8./

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]