El Ninjo

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Normāla gaisa un ūdens cirkulācija Klusā okeāna dienvidu daļā
Gaisa un ūdens cirkulācija Klusā okeāna dienvidu daļā El Ninjo periodā

El Ninjo (spāņu: El Niño — mazulis) ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru. El Ninjo un pretēja rakstura parādība — La-Ninja — ir visizteiktākās globālās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā[1]. El Ninjo ir anomāli liels (virs 0,5 °C vairāk nekā 5 mēnešu laikā) Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums (attiecīgi La Ninja ir šo ūdeņu temperatūras kritums). Šāda pasiltināšanās notiek neregulāri ik pēc 2 līdz 7 gadiem un turpinās parasti 1—2 gadus. El Ninjo ietekme uz dienvidu puslodes un visas pasaules klimatu ir milzīga.

El Ninjo tā nosaukta tādēļ, ka parasti sākas ap Ziemassvētkiem un vietējiem Dienvidamerikas iedzīvotājiem tā asociējās ar Kristus dzimšanu[2]. Pirmo reizi šo terminu zinātnē sācis lietot Džilberts Tomass Volkers 1923. gadā.

El Ninjo sākuma pazīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gaisa spiediena paaugstināšanās virs Indijas okeāna, Indonēzijas un Austrālijas.
  • Gaisa spiediena pazemināšanās virs Taiti un visā Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā.
  • Pasātu vēji Klusā okeāna dienvidu daļā pavājinās vai novirzās uz austrumiem.
  • Peru apkaimē parādās silts gaiss, izraisot lietu turienes tuksnešos.
  • Siltā ūdens zona izplatās no Klusā okeāna rietumdaļas uz austrumiem, nesot līdzi lietu parasti sausiem rajoniem.

El Ninjo sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siltie, ar planktonu nabadzīgie tropiskie ūdeņi ar tā saucamo El Ninjo okeāna straumi nokļūst tālu uz austrumiem un nomaina aukstās Humbolta straumes jeb Peru straumes ūdeņus. Aukstā Humbolta straume ir bagāta ar planktonu un tajā ir lieli rūpnieciski izmantojamo zivju resursi. Tādēļ ūdeņu sasilšana pie Peru krastiem El Ninjo ietekmē krasi samazina zivju nozveju un ir liels ekonomisks trieciens vietējai zvejniecībai. El Ninjo radītās lietusgāzes var izraisīt iznīcinošus plūdus vairākos Dienvidamerikas rajonos. Savukārt Austrālijā El Ninjo periodos valda liels sausums ar postošiem mežu ugunsgrēkiem.

El Ninjo vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti El Ninjo notiek reizi 2—7 gados, vismaz pēdējo 300 gadu laikā, bet to lielākā daļa bijuši vāji El Ninjo.

Lieli El Ninjo notikuši 17901793, 1828, 18761878, 1891, 19251926, 19821983 un 19971998 gados.

Pēdējie El Ninjo notikuši 19861987, 19911992, 1993, 1994, 19971998 un 20022003 gados.

El Ninjo 19971998 gados bija ļoti spēcīgs un tas sev pievērsa lielu starptautisku uzmanību, savukārt 19901994 gados bija neparasti tas, ka El Ninjo parādījās ļoti bieži, bet vienmēr bija ļoti vājš.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]