1992. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1992)
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1989 1990 1991 - 1992 - 1993 1994 1995 |
| 1992. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1992. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1992 MCMXCII |
| Ab urbe condita | 2745 |
| Armēņu kalendārs | 1441 ԹՎ ՌՆԽԱ |
| Ķīniešu kalendārs | 4688 – 4689 辛未 – 壬申 |
| Etiopu kalendārs | 1984 – 1985 |
| Ebreju kalendārs | 5752 – 5753 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2047 – 2048 |
| - Shaka Samvat | 1914 – 1915 |
| - Kali Yuga | 5093 – 5094 |
| Irānas kalendārs | 1370 – 1371 |
| Islāma kalendārs | 1413 – 1414 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1992. (MCMXCII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 1. janvāris — Butross Butross-Gali no Ēģiptes kļuva par Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretāru, nomainot Havjeru Peresu de Kueljaru.
- 6. janvāris:
- Bosnijas serbi deklarēja republikas izveidošanu Bosnijā un Hercogovinā, protestējot pret Bosnijas musulmaņu un horvātu vēlmi atzīt tos starptautiski.
- varu Gruzijā pārņēma Kara padome, Zviads Gamsahurdija aizbēga uz Armēniju.
- 13. janvāris — Japāna atvainojās par Korejas sieviešu turēšanu seksuālā verdzībā Otrajā Pasaules karā.
- 15. janvāris — Slovēnija un Horvātija tika starptautiski atzītas dažās rietumvalstīs, tādējādi sākot Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas sabrukumu.
- 16. janvāris — Salvadoras valdība un nemiernieki Mehiko noslēdza mieru, beidzot 12 gadu pilsoņu karu, kas prasījis 75 000 cilvēku dzīvību.
- 22. janvāris:
- Zairā nemiernieki ieņēma nacionālo radio staciju Kinšasā un noraidīja prasību valdībai atkāpties;
- STS-42: startējot Space Shuttle Discovery, Roberta Bondare kļuva par pirmo Kanādas sievieti, kas bijusi kosmosā.
26. janvāris — Boriss Jeļcins paziņoja, ka Krievija pārtrauks notēmēt uz ASV kodolieročus.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 7. februāris — noslēgts Māstrihtas līgums, dibinot Eiropas Savienību.
- 8. februāris — Albervilā, Francijā tika atklātas Ziemas Olimpiskās spēles.
- 21. februāris — ANO Drošības padome apstiprināja rezolūciju 743, lai sūtītu miera uzturēšanas spēkus uz Dienvidslāviju
- 25. februāris — dibināta Krievijas kosmiskā aģentūra.
- 25.-26. februāris — Hodžali, Kalnu Karabahā armēņu pašaizsardzības spēki nogalināja aptuveni pustūkstoti azerbaidžāņu mierīgo iedzīvotāju.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 1. marts — pēc tam, kad Bosnijas musulmaņi un horvāti nobalsoja par neatkarību, serbu snaiperi atklāja uguni uz civiliedzīvotājiem.
- 3. marts — 263 ogļraču gāja bojā Turcijas ogļu raktuvēs pie Zonguldakas.
- 9. marts — Ķīnas Tautas republika ratificēja Kodolieroču Neizplatīšanas līgumu
- 12. marts — Maurīcija kļuva par republiku, tomēr paliekot par Nāciju Sadraudzības locekli.
- 13. marts — 6,8 baļļu zemestrīce Turcijas austrumos, kurā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku.
- 17. marts — referendumā Dienvidāfrikā vairums nobalsoja par aparteīda izbeigšanu.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 6. aprīlis — Bosnijas un Hercogovinas parlaments (bez serbu piedalīšanās) proklamēja neatkarību no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas; serbu bruņotie spēki aplenca Sarajevu.
- 9. aprīlis — parlamenta vēlēšanās Apvienotajā karalistē vairākumu atkartoti ieguva Džona Meidžora vadītā Konservatīvo partija.
- 10. aprīlis — Kalnu Karabahas ciemā Marganā azerbaidžāņu spēki nogalināja vismaz 45 armēņu civiliedzīvotāju.
- 28. aprīlis — divas atlikušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas republikas — Serbija un Melnkalne dibināja Dienvidslāvijas Federatīvo republiku.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 5. maijs — Krimas krievu pārstāvji deklarēja atdalīšanos no Ukrainas, tomēr 10. maijā so lēmumu viņi atsauca.
- 7. maijs — STS-49: Space Shuttle Endeavour devās pirmajā kosmiskajā lidojumā.
- 9. maijs — armēņu spēki ieņēma Šušu — pēdējo azerbaidžāņu bāzi Kalnu Karabahā.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 17. jūnijs — ASV prezidents Džordžs H. V. Bušs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins noslēdza vienošanos par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu (vēlāk tā tika nosaukta par START II).
- 20. jūnijs — Igaunijā tika atjaunota naudas vienība krona, aizstājot PSRS rubli.
- 28. jūnijs — Igaunijā notika referendums par valsts konstitūciju.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 13. jūlijs — par Izraēlas premjerministru kļuva Ichaks Rabins.
- 25. jūlijs—9. augusts — Barselonā, Spanijā notika Vasaras Olimpiskās speles.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 6. oktobris — Lenarts Meri kļuva par pirmo Igaunijas prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas.
- 6. oktobris — Lietuvā notika referendums par valsts konstitūciju.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 3. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Bils Klintons.
- 25. novembris — Čehoslovākijas parlaments nobalsoja par valsts sadalīšanu Čehijas Republikā un Slovākijā, kas notika 1993. gada 1. janvārī.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 3. decembris — ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, lai sūtītu ANO miera uzturēšanas spēkus (UNITAF) humānās palīdzības un miera nodrošināšanai Somālijā.
- 12. decembris — zemestrīce Floresas salā Indonēzijā, kurā gāja bojā 2500 cilvēku.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 18. janvāris — Lidija Freimane, latviešu aktrise (dzimusi 1920.)
- 23. marts — Frīdrihs Hajeks (Friedrich Hayek), Austrijas ekonomists (dzimis 1899.)
- 20. aprīlis:
- Aizeks Azimovs (Isaac Asimov), ASV rakstnieks (dzimis 1920.)
- Benijs Hils (Benny Hill), britu komiķis (dzimis 1924.)
- 23. aprīlis — Satjadžits Rejs (সত্যজিত রায়), Bengālijas kinorežisors (dzimis 1921.)
- 27. aprīlis — Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen), franču komponists, ērģelnieks (dzimis 1908.)
- 6. maijs — Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich), vācu aktrise, dziedātāja (dzimusi 1901.)
- 13. maijs — Uldis Balodis, latviešu kordiriģents (dzimis 1930.)
- 28. jūnijs — Mihails Tāls (Михаил Нехемьевич Таль), Latvijas šahists (dzimis 1936.)
- 25. jūlijs — Gunārs Cilinskis, latviešu aktieris un režisors (dzimis 1931.)
- 2. septembris — Barbara Maklintoka (Barbara McClintock), ASV citoģenētiķe (dzimusi 1902.)
- 12. septembris — Entonijs Pērkinss (Anthony Perkins), ASV aktieris (dzimis 1932.)
- 4. oktobris — Denijs Halms (Denny Hulme), britu autosportists (dzimis 1936.)
- 8. oktobris — Villijs Brants (Willy Brandt), VFR kanclers dzimis 1913.)
- 5. novembris — Jans Oorts (Jan Oort), nīderlandiešu astronoms (dzimis 1900.)
- 7. novembris — Aleksandrs Dubčeks (Alexander Dubček), slovāku politiķis (dzimis 1921.)
[izmainīt šo sadaļu] Nobela prēmijas
- Ekonomikā — Gerijs Bekers
- Fizikā —
- Fizioloģijā vai medicīnā —
- Ķīmijā —
- Literatūrā —
- Miera veicināšanā —
