1992
Vikipēdijas raksts
 Šis raksts ir par 1992. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 1992 nozīmēm. |
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 |
| 1992. gada citi notikumi:
|
1992. (MCMXCII) bija parastais gads, kas sākās trešdienā.
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 1. janvāris – Butross Butross-Gali no Ēģiptes kļuva par Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretāru, nomainot Havjeru Peresu de Kueljaru.
- 6. janvāris:
- Bosnijas serbi deklarēja republikas izveidošanu Bosnijā un Hercogovinā, protestējot pret Bosnijas musulmaņu un horvātu vēlmi atzīt tos starptautiski.
- varu Gruzijā pārņēma Kara padome, Zviads Gamsahurdija aizbēga uz Armēniju.
- 13. janvāris – Japāna atvainojās par Korejas sieviešu turēšanu seksuālā verdzībā Otrajā Pasaules karā.
- 15. janvāris – Slovēnija un Horvātija tika starptautiski atzītas dažās rietumvalstīs, tādējādi sākot Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas sabrukumu.
- 16. janvāris – Salvadoras valdība un nemiernieki Mehiko noslēdza mieru, beidzot 12 gadu pilsoņu karu, kas prasījis 75 000 cilvēku dzīvību.
- 22. janvāris:
- Zairā nemiernieki ieņēma nacionālo radio staciju Kinšasā un noraidīja prasību valdībai atkāpties;
- STS-42: startējot Space Shuttle Discovery, Roberta Bondare kļuva par pirmo Kanādas sievieti, kas bijusi kosmosā.
26. janvāris – Boriss Jeļcins paziņoja, ka Krievija pārtrauks notēmēt uz ASV kodolieročus.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 7. februāris – noslēgts Māstrihtas līgums, dibinot Eiropas Savienību.
- 8. februāris – Albervilā, Francijā tika atklātas Ziemas Olimpiskās spēles.
- 21. februāris – ANO Drošības padome apstiprināja rezolūciju 743, lai sūtītu miera uzturēšanas spēkus uz Dienvidslāviju
- 25. februāris – dibināta Krievijas kosmiskā aģentūra.
- 25.-26. februāris – Hodžali, Kalnu Karabahā armēņu pašaizsardzības spēki nogalināja aptuveni pustūkstoti azerbaidžāņu mierīgo iedzīvotāju.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 1. marts – pēc tam, kad Bosnijas musulmaņi un horvāti nobalsoja par neatkarību, serbu snaiperi atklāja uguni uz civiliedzīvotājiem.
- 3. marts – 263 ogļraču gāja bojā Turcijas ogļu raktuvēs pie Zonguldakas.
- 9. marts – Ķīnas Tautas republika ratificēja Kodolieroču Neizplatīšanas līgumu
- 12. marts – Maurīcija kļuva par republiku, tomēr paliekot par Nāciju Sadraudzības locekli.
- 13. marts – 6,8 baļļu zemestrīce Turcijas austrumos, kurā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku.
- 17. marts – referendumā Dienvidāfrikā vairums nobalsoja par aparteīda izbeigšanu.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 6. aprīlis – Bosnijas un Hercogovinas parlaments (bez serbu piedalīšanās) proklamēja neatkarību no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas; serbu bruņotie spēki aplenca Sarajevu.
- 9. aprīlis – parlamenta vēlēšanās Apvienotajā karalistē vairākumu atkartoti ieguva Džona Meidžora vadītā Konservatīvo partija.
- 10. aprīlis – Kalnu Karabahas ciemā Marganā azerbaidžāņu spēki nogalināja vismaz 45 armēņu civiliedzīvotāju.
- 28. aprīlis – divas atlikušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas republikas – Serbija un Melnkalne dibināja Dienvidslāvijas Federatīvo republiku.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 5. maijs – Krimas krievu pārstāvji deklarēja atdalīšanos no Ukrainas, tomēr 10. maijā so lēmumu viņi atsauca.
- 7. maijs – STS-49: Space Shuttle Endeavour devās pirmajā kosmiskajā lidojumā.
- 9. maijs – armēņu spēki ieņēma Šušu – pēdējo azerbaidžāņu bāzi Kalnu Karabahā.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 17. jūnijs – ASV prezidents Džordžs H. V. Bušs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins noslēdza vienošanos par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu (vēlāk tā tika nosaukta par START II).
- 20. jūnijs – Igaunijā tika atjaunota naudas vienība krona, aizstājot PSRS rubli.
- 28. jūnijs – Igaunijā notika referendums par valsts konstitūciju.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 6. oktobris – Lenarts Meri kļuva par pirmo Igaunijas prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas.
- 6. oktobris – Lietuvā notika referendums par valsts konstitūciju.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 3. novembris – ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Bils Klintons.
- 25. novembris – Čehoslovākijas parlaments nobalsoja par valsts sadalīšanu Čehijas Republikā un Slovākijā, kas notika 1993. gada 1. janvārī.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 3. decembris – ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, lai sūtītu ANO miera uzturēšanas spēkus (UNITAF) humānās palīdzības un miera nodrošināšanai Somālijā.
- 12. decembris – zemestrīce Floresas salā Indonēzijā, kurā gāja bojā 2500 cilvēku.
| 1992. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1992 MCMXCII |
| Ab urbe condita | 2745 |
| Armēņu kalendārs | 1441 ԹՎ ՌՆԽԱ |
| Ķīniešu kalendārs | 4688 – 4689 辛未 – 壬申 |
| Etiopu kalendārs | 1984 – 1985 |
| Ebreju kalendārs | 5752 – 5753 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2047 – 2048 |
| - Shaka Samvat | 1914 – 1915 |
| - Kali Yuga | 5093 – 5094 |
| Irānas kalendārs | 1370 – 1371 |
| Islāma kalendārs | 1413 – 1414 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 23. marts - Frīdrihs Hajeks (Friedrich Hayek; dzimis 1899.), austriešu ekonomists
- 20. aprīlis - Aizeks Azimovs (Isaac Asimov; dzimis 1920.), ASV rakstnieks
- 20. aprīlis - Benijs Hils (Benny Hill; dzimis 1924.), britu komiķis
- 28. jūnijs - Mihails Tāls (Михаил Нехемьевич Таль, dzimis 1936.), Latvijas šahists
- 25. jūlijs – Gunārs Cilinskis (dzimis 1931.), latviešu aktieris un režisors
- 4. oktobris - Denijs Halms (Denny Hulme; dzimis 1936.), britu autosportists
- 5. novembris - Jans Oorts (Jan Oort; dzimis 1900.), nīderlandiešu astronoms
