Frīdrihs Fromholds Martenss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs Fromholds Martenss
Friedrich Fromhold Martens
Portrets apmēram 1880. gadā
Portrets apmēram 1880. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1845. gada 27. augustā
Pērnava, Vidzemes guberņa
Miris 1909. gada 20. jūnijā (63 gadi)
Valka, Vidzemes guberņa
Dzīves vieta Pērnava, Pēterburga
Pilsonība Krievijas impērija
Tautība vācbaltietis
Vecāki Frīdrihs Vilhelms Martenss, Terēze Vilhelmīne, dzim. Knasta
Dzīvesbiedre Katarīna Marija Luīze Tūra
Bērni trīs meitas un viens dēls
Zinātniskā darbība
Zinātne starptautiskās tiesības
Darba vietas Pēterburgas universitāte, Krievijas impērijas Ārlietu ministrija
Alma mater Pēterburgas universitāte
Sasniegumi, atklājumi Monogrāfija "Civilizēto nāciju starptautiskās tiesības" divos sējumos (1882—1883), Krievijas impērijas starptautisko līgumu apkopojums 15 sējumos (1874–1909)

Frīdrihs Fromholds Martenss (vācu: Friedrich Fromhold Martens, krievu: Фёдор Фёдорович Ма́ртенс, 1845-1909) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts un starptautisko tiesību speciālists. Pazīstams ar viņa vārdā nosaukto "Martensa klauzulu", ko viņš formulēja 1899. gada Hāgas miera konferencē. 1901.-1908. gadā vairākkārt nominēts Nobela miera prēmijai, bet nav to saņēmis.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fīdrihs Fromholds Martenss dzimis 1845. gada 27. augustā kā jaunākais bērns Pērnavas drēbnieka Frīdriha Vilhelma Martensa un viņa sievas Terēzes Vilhelmīnes ģimenē. Piecu gadu vecumā viņš palika bez tēva, deviņu gadu vecumā arī bez mātes un tika nosūtīts uz Pēterburgas bāreņu namu. Pēc skolas beigšanas viņš 1863. gadā iestājās Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē. Pēc tiesību kandidāta grāda iegūšanas Martenss turpināja maģistra studijas, kuras beidza ar 1869. gadā aizstāvēto zinātnisko darbu "Par privātīpašuma tiesībām kara laikā". Tālāko izglītību viņš 1870. gadā turpināja Vīnes, Heidelbergas un Leipcigas universitātēs.

1871. gadā viņš kļuva par Pēterburgas universitātes starptautisko tiesību katedras docentu, bet 1872. gadā par publisko tiesību profesoru Carskoje Selo licejā. 1873. gadā Martenss aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju "Par konsuliem un konsulāro ekspedīciju Austrumos" un tika iecelts par ārkārtas profesoru Pēterburgas universitātē, 1876. gadā par ordināro profesoru. 1874. gadā viņš kļuva par Krievijas impērijas kanclera un ārlietu ministra Aleksandra Gorčakova īpašo uzdevumu atašeju. 1879. gadā viņš Bādenbādenē salaulājās ar Katarīnu Mariju Luīzi Tūru.

Nākamajos gados profesors Martenss guva ievērību ar saviem rakstiem, it īpaši ar 1881. un 1882. gadā publicēto grāmatu "Civilizēto nāciju starptautiskās tiesības" divos sējumos, kas 1883. gadā tika izdota vācu valodā (Völkerrecht. Das internationale Recht der civilisierten Nationen). No 1874. līdz 1909. gadam Martenss izdeva 15 sējumu krājumu par Krievijas starptautiskajiem līgumiem ar citām valstīm paralēli krievu un franču valodās (Recueil des traités et conventions conclus par la Russie).

Krievijas delegācija Hāgas miera konferencē 1899. gadā. F. Martenss sēž otrais no kreisās
Diplomātiskā pieņemšana 1905. gada Portsmutas (Ņūhempšīra) sarunu laikā starp Krievijas un Japānas delegācijām. F. Martenss priekšējā rindā sestais no kreisās puses

Martenss piedalījās daudzās starptautiskās konferencēs, ieskaitot 1889. gada Briseles Tirdzniecības un jūras tiesību konferencē, 1889./1890. gada Briseles Pretverdzības konferencē un Hāgas Starptautisko privāto tiesību konferences sesijās 1893., 1894., 1900. un 1904. gadā. Viņš bija sarunu vedējs un starptautiskais vidutājs daudzu valstu konfliktos. Martenss spēlēja svarīgu lomu 1905. gada sarunās starp Japānu un Krieviju, kas beidzās ar Portsmutas līguma noslēgšanu un Krievijas-Japānas kara pārtraukšanu.

Lai sagatavotu Hāgas miera konferenci pretišķību pārvarēšanai starp Trejsavienības valstīm un pārējām Eiropas lielvalstīm, Martenss 1907. gadā personīgi tikās ar visu Eiropas lielvalstu ķeizariem, imperatoriem un karaļiem.

Martenss negaidīti mira 1909. gada 20. jūnijā Valkas dzelzceļa stacijā ceļojuma laikā no savas vasaras mājas Pērnavā uz Pēterburgu. Apglabāts Pēterburgas luterāņu kapos.

Pazīstamākie darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • La conflict entre la Russie et la Chine 1882;
  • La question égyptienne. Brisele, 1882;
  • Современное международное право цивилизованных народов. — Санкт-Петербург, 1882—1883.
  • Völkerrecht. Das internationale Recht der civilisierten Nationen. Berlīne, 1884/1885;
  • La conférence africaine de Berlin et la politique coloniale des Etats modernes. Brisele, 1887.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]