Freiburga

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu Vācija. Par pilsētu Šveicē skatīt rakstu Fribūra.
Freiburga Breisgavā
pilsēta
Freiburg im Breisgau
Freiburga Breisgavā
Karogs: Freiburga Breisgavā
Karogs
Ģerbonis: Freiburga Breisgavā
Ģerbonis
Freiburga Breisgavā (Bādene-Virtemberga)
Freiburga Breisgavā
Freiburga Breisgavā
Freiburga Breisgavā (Vācija)
Freiburga Breisgavā
Freiburga Breisgavā
Freiburga Breisgavā (Eiropa)
Freiburga Breisgavā
Freiburga Breisgavā
Koordinātas: 47°59′N 7°51′E / 47.983°N 7.850°E / 47.983; 7.850Koordinātas: 47°59′N 7°51′E / 47.983°N 7.850°E / 47.983; 7.850
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Bādene-Virtemberga
Administratīvais reģions Freiburga
Dibināta 1120. gadā
Platība
 • Kopējā 153,07 km2
Augstums 278 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 236 140
 • blīvums 1 514,7/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kods 79098–79117
Mājaslapa www.freiburg.de
Freiburga Breisgavā Vikikrātuvē

Freiburga Breisgavā (vācu: Freiburg im Breisgau, izrunā: [ˈfʁaɪbʊʁk ʔɪm ˈbʁaɪsɡaʊ]) ir pilsēta Vācijas dienvidrietumos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, Švarcvaldē, netālu no Vācijas robežas ar Franciju. No 1945. līdz 1952. gada aprīlim bija Bādenes federālās zemes administratīvais centrs. 2021. gadā pilsētā dzīvoja 232 tūkstoši iedzīvotāju, līdz ar to tā ir ceturtā lielākā Bādenes-Virtembergas pilsēta uzreiz aiz Štutgartes, Manheimas un Karlsrūes. Freiburgu uzskata par vienu no Vācijas tradicionālajām universitātes pilsētām. Alberta Ludviga Universitāte dibināta 1457. gadā. Freiburga neoficiāli tiek dēvēta par Švarcvaldes galvaspilsētu (Schwarzwaldhauptstadt).

Freiburgā atrodas Daugavas Vanagu latviešu centrs “Bērzaine”, kas ir viens no pēdējiem publiski pieejamiem latviešu īpašumiem Eiropā. Centrs pastāv jau vairāk kā 60 gadus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1120. gadā Freiburgu dibināja Zāringenes dzimtas hercogi kā brīvu tirdzniecības pilsētu (no tā ir radies arī pilsētas nosaukums). 1218. gadā tā nonāca Bātūrahas grāfa pakļautībā, kurš ieguva arī Freiburgas grāfa titulu. 1457. gadā Hābsburgu dinastijas erchercogs Albrehts VI dibināja Alberta Ludviga Universitāti.

Freiburga smagi cieta no bombardēšanas Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara pilsētu atjaunoja pēc viduslaiku plāniem.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Freiburga atrodas Bādenes-Virtembergas federālās zemes dienvidrietumos, Augšreinas zemienes dienvidaustrumu malā, kur sākās jau Švarcvaldes kalnu grēda. Cauri pilsētai plūst Dreizamas upe. Tuvākās lielās pilsētas ir Miluza (46 km taisnā līnijā uz dienvidaustrumiem), Bāzele (51 km uz dienvidiem), Strasbūra (66 km uz ziemeļiem), Cīrihe (85 km uz dienvidaustrumiem), Karlsrūe (120 km uz ziemeļiem) un Štutgarte (133 km uz ziemeļaustrumiem).

Pilsētas centrs atrodas 278 metrus virs jūras līmeņa. Zemākā vieta ir 196 metri v.j.l. Valtershofenē, bet augstākā vieta ir 1284 metri Šauinslandē.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc meteoroloģiskajiem datiem tiek uzskatīts, ka šī ir saulainākā un siltākā pilsēta Vācijā.[nepieciešama atsauce] 2013. gada 27. jūlijā Freiburgā gaisa temperatūra sasniedza 40,2 °C, kas bija Vācijas siltuma rekords līdz 2019. gada jūlijam.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācijas futbola Bundeslīgā pilsētu pārstāv futbola klubs SC Freiburg. Freiburgā bāzējās arī futbola klubs Freiburger FC, kas bija viens no Vācijas Futbola asociācijas dibinātājiem un 1907. gadā kļuva par Vācijas čempioniem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]