Gēza Maroci

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gēza Maroci
Géza Maróczy
Gēza Maroci Londonā 1922. gadā
Gēza Maroci Londonā 1922. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1870. gada 3. martā
Segeda, Austroungārija, tagad Ungārija
Miris 1951. gada 29. maijā (81 gads)
Budapešta, Ungārija
Pilsonība Karogs: Austrija Austrija
Karogs: Ungārija Ungārija
Nodarbošanās šahists, inženieris

Gēza Maroci (ungāru: Géza Maróczy; dzimis 1870. gada 3. martā Segedā, Austroungārijā, miris 1951. gada 29. maijā Budapeštā, Ungārijā) bija Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950), kā arī praktizējošs inženieris.

Šaha meistars[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maroci pirmais panākums bija uzvara 1895. gada Hastingsas šaha blakusturnīrā. Nākamajos gados viņš guva vairākas pirmās balvas dažādos turnīros. No 1902. gada līdz 1908. gadam Maroci piedalījās 13 turnīros un piecos no tiem kļuva par uzvarētāju, bet vēl piecos palika otrais. 1906. gadā Maroci bija gatavs mačam ar toreizējo pasaules čempionu Emanuelu Laskeru, bet tolaik Kubā, kur bija paredzēts spēlēt, sākās politiska nestabilitāte, kuras dēļ mačs tika atcelts.

Aiziešana un atgriešanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1908. gada Maroci pameta šaha karjeru, lai veltītu vairāk laika savai profesionālai izaugsmei. Būdams pēc izglītības inženieris un tehnologs, strādājis arī par klerku, vēlāk kļuvis par galveno auditoru Ungārijas izglītības ministrijā. Mainoties valsts varai pēc Pirmā pasaules kara beigām Maroci palika bez darba un nolēma atgriezties šahā. Šajā laikā Maroci atklāj atklātnes variantu sicīliešu aizsardzībā, kas joprojām ir nosaukts viņa vārdā. Tomēr atgriešanās nav tik veiksmīgā kā gribētos, jo Maroci tikai 1923. gadā izdodas dalīt uzvaru Karlsbādes šaha turnīrā (kopā ar Aleksandru Aļehinu un Jefimu Bogoļubovu).[1] Tāpat liels ir Maroci ieguldījums Ungārijas komandas uzvarā pirmajā šaha olimpiādē Londonā 1927. gadā[2] un izcīnītajā otrajā vietā šaha olimpiādē Hamburgā 1930. gadā.[3]

Maroci bija pazīstams kā pozicionāla stila spēlētājs, kas nevairījās no aizsardzības un bieži spēlēja neizšķirti. Kādā no divdesmito gadu turnīriem viņam izdevās visas savas partijas noslēgt ar miera līgumu, kas deva iemeslu runām par "šaha neizšķirtu nāvi".

1950. gadā Starptautiskā šaha federācija FIDE par lielajiem nopelniem šahista karjeras laikā viņam piešķīra starptautiskā lielmeistara nosaukumu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]