Austroungārija

Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder und die Länder der heiligen ungarischen Stephanskrone
(vāciski)

A birodalmi tanácsban képviselt királyságok és országok és a magyar szent korona országai
(ungāriski)

Austroungārija Eiropā

Austroungārijas sastāvdaļas

kaujas karogs	tirdzniecības karogs
Austrijas karogs ģerbonis	Ungārijas karogs ģerbonis
Pirms 1867.gada kompromisa
Hābsburgu impērijas karogs

Valsts valodas

latīņu valoda,
vācu valoda,
ungāru valoda

Valsts reliģija

katolisms

Galvaspilsēta

Vīne
1 675 000 iedz. (1907)

Valsts galva

Austrijas imperators,
Ungārijas karalis,
Bohēmijas karalis, utt.

Platība

680 887 km² (1907)

Iedzīvotāju skaits

48 592 000 (1907)

Naudas vienība

Reinas guldenis;
Austroungārijas krona (no 1892)

Valsts himna

Gott erhalte Franz den Kaiser

Eksistēja

1867-1918

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv. Stefana Ungārijas kroņa zemes (Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder und die Länder der heiligen ungarischen Stephanskrone) bija ietekmīga monarhija Centrāleiropā no 1867. līdz 1918. gadam.

Radās no Austrijas impērijas uz 1867.gada kompromisa (Ausgleich) pamata, nodibinot dubultmonarhijas sistēmu. Valsts tika sadalīta divās daļas - Austrijas daļā ar centru Vīnē un Ungārijas daļā ar centru Budapeštā.

Gandrīz visus valsts pastāvēšanas gadus tās valdnieks bija Francis Jozefs I. Valsts guva panākumus ekonomikā, bet augošais nacionālisms radīja pieaugošas problēmas līdz 1918. gadā, zaudējot 1.pasaules karā, tā sabruka.

[izmainīt šo sadaļu] Valsts sastāvdaļas

Austrijas daļā ietilpa:

Augšaustrijas erchercogiste (Erzherzogtum Österreich ob der Enns) (centrs Linca)
Bohēmijas karaliste (Königreich Böhmen) (centrs Prāga)
Dalmācijas karaliste (Königreich Dalmatien) (centrs Zara, tagad Zadara)
Galīcijas un Lodomērijas karaliste (Königreich Galizien und Lodomerien) (centrs Lemberga, tagad Ļviva)
Lejasaustrijas erchercogiste (Erzherzogtum Österreich unter der Enns) (centrs Vīne)
Bukovīnas hercogiste (Herzogtum Bukowina) (centrs Černovice, tagad Černovci)
Karintijas hercogiste (Herzogtum Kärnten) (centrs Klāgenfurte)
Karniolas hercogiste (Herzogtum Krain) (centrs Laibaha, tagad Ļubļana)
Zalcburgas hercogiste (Herzogtum Salzburg) (centrs Zalcburga)
Silēzijas hercogiste (Herzogtum (Österreichisch) Schlesien) (centrs Tropava, tagad Opava)
Štīrijas hercogiste (Herzogtum Steiermark) (centrs Grāca)
Morāvijas markgrāfiste (Markgrafschaft Mähren) (centrs Brinna, tagad Brno)
Tiroles grāfiste (Gefürstete Grafschaft Tirol) (centrs Insbruka)
Austrijas piejūra (Küstenland) (centrs Trieste)
Forarlberga (Vorarlberg) (centrs Brēgenca)