Golda Meira

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Golda Meira
גולדה מאיר
Golda Meira 1965. gadā
Golda Meira 1965. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1898. gada 3. maijā
Kijevā, Valsts karogs: Krievija Krievijas impērijā (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 1978. gada 8. decembrī (80 gadi)
Jeruzalemē Karogs: Izraēla Izraēla
Tautība ebrejiete

Golda Meira (ivritā: גולדה מאיר; līdz 1956. gadam Golda Meijersone, dzimusi Goldele Maboviča; 1898. gada 3. maijs1978. gada 8. decembris) bija Izraēlas premjerministre laikā no 1969. līdz 1974. gadam.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1898. gada 3. maijā Kijevā, Krievijas impērijā (mūsdienās Ukrainas galvaspilsēta), Moišes Ichaka un Blūmas Maboviču ģimenē.

1906. gadā ģimene emigrēja uz ASV, Viskonsinas štatu, kur apmetās Milvoki. Tur Goldele absolvēja koledžu un iztiku pelnīja kā pedagogs skolās. 1915. gadā iestājās kreisajā partijā Poalei Cion ("Cionas darbaļaudis"), apprecējās ar Morisu Meijersonu un 1921. gadā emigrēja uz Palestīnu, kur apmetās Merhavijas kibucā. Kopš 1924. gada dzīvoja Jafā, iztiku pelnīja kā strādnieku arodbiedrību klerks, pēc tam strādāja Ebreju aģentūrā.

1928. gadā ievēlēta par "Vispārējās strādnieku federācijas" (Histadrut) sieviešu nodaļas Darba sieviešu padomes izpildkomitejas sekretāri, 1932. gadā kā organizācijas emisārs komandēta uz ASV, uz Pioneer woman. 1934. gadā, pēc atgriešanās Palestīnā, ievēlēta federācijas izpildkomitejā, vēlāk kļūstot par partijas politikas nodaļas vadītāju.

1948. gadā iecelta par vēstnieci PSRS (pirmā valsts, kas atzina Izraēlas neatkarību).

1949. gadā ievēlēta Knesetā no Izraēlas strādnieku partijas (MAPAI) izvirzīto kandidātu saraksta. Kļuva par Darba ministru un atradās šajā postenī līdz 1956. gadam (šajā gadā mainīja vārdu un uzvārdu no Goldele Meijersone uz Golda Meira).

No 1956. līdz 1965. gadam Izraēlas Ārlietu ministre.

No 1965. gada MAPAI partijas ģenerālsekretāre, bet 1967. gadā aktīvi atbalstīja MAPAI, RAFI un Ahdutha partiju apvienošanos Izraēlas darba partijā (Avoda), kļūstot par tās ģenerālsekretāri.

No 1969. līdz 1974. gadam Izraēlas premjerministre.

1974. gadā bija spiesta demisionēt un aizgāja no lielās politikas (pametot arī visus posteņus partijā). Laikā no 1977. līdz 1978. gadam vienīgais sabiedriskais amats, ko Golda Meira ieņēma, bija Ebreju kopienu izpētes biedrības goda prezidente.

Mirusi 1978. gada 8. decembrī Jeruzalemē, apglabāta Hercla kalnā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Agres, Elijahu. Golda Meir: Portrait of a Prime Minister. - Sabra Books. 1969. ISBN 0-87631-020-X.
  • Burkett Elinor. Golda Meir: The Iron Lady of the Middle East. - Gibson Square. 2008. ISBN 978-1-906142-13-1.
  • Fallaci Oriana. Interview With History. - Houghton Mifflin. 1976. ISBN 0-395-25223-7.
  • Martin Ralph G. Golda Meir: The Romantic Years. - Ivy Books. 1988. ISBN 0-8041-0536-7.
  • Meir Menahem. My Mother Golda Meir: A Son's Evocation of Life With Golda Meir. - Arbor House Pub. Co. 1983. ISBN 0-87795-415-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Levijs Eškols
Izraēlas premjerministre
1969.-1974.
Pēctecis:
Ichāks Rabīns