Golfa straume

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šajā attēlā redzami temperatūras līmeņi Atlantijas okeānā. Golfa straume šeit attēlota dzeltenā un oranžā krāsā.

Golfa straume sākotnēji veidojas siltajos ekvatoriālajos Āfrikas[nepieciešama atsauce] rietumu piekrastes ūdeņos, saplūstot divām atsevišķām straumēm - ziemeļekvatoriālajai un dienvidekvatoriālajai. Tās abas, pakāpeniski apvienojoties un kļūstot par Golfa straumi, virzās uz rietumiem pāri Atlantijas okeānam. Šeit tā nonāk Karību jūrā. No tās, cauri Floridas šaurumam, kas šķir Floridas dienvidu piekrasti no Kubas ziemeļu daļas, Golfa straume vēlreiz šķērso Atlantijas okeānu ziemeļaustrumu virzienā jau kā Ziemeļatlantijas straume. Savu gala mērķi Golfa (Ziemeļatlantijas) straume sasniedz, atduroties pret Rietumeiropas un Skandināvijas krastiem, apskalojot arī salas Ziemeļu ledus okeānā.

Savā šaurākajā vietā, Floridas šaurumā, Golfa straume ir tikai ap 80 km plata. Taču, plūstot ziemeļaustrumu virzienā, arvien tālāk, apliecot Bermudu salas, tā jau sasniedz gandrīz 500 km platumu, un tās virsējā slāņa temperatūra šeit ir ap 25 °C. Tiesa, uz dienvidiem no Lielā Sēkļa Golfa straume sastopas un sajaucas ar auksto Labradoras straumi, kura gar Kanādas austrumu piekrasti un Ņūfaundlendas salu plūst dienvidu virzienā. Abām straumēm sastopoties, veidojas stihiski ūdens virpuļi, arī laika apstākļi šajā reģionā ir ļoti nepastāvīgi. Atlantijas okeāna vidusdaļu Golfa straume šķērso ar ātrumu 7-8 km diennaktī un šeit nedaudz atdziest.

Šāda milzīgo ūdens masu cirkulācija pa visu Atlantijas okeāna ziemeļu daļu pulksteņa rādītāju virzienā ir saistīta ar zemeslodes griešanos, kā arī ar ūdens sasilšanu tropiskajā joslā. Dienvidu puslodē notiek līdzīga ūdens cirkulācija, tikai šeit ūdens riņķo pretēji pulksteņa rādītāju virzienam.

Golfa straume ir viens no galvenajiem faktoriem, kas, "pārvietojot" sevī tropisko Āfrikas piekrastes siltumu, būtiski ietekmē Eiropas klimatu, padarot to maigāku. Ja nebūtu Golfa straumes, arī abas neaizsalstošās Latvijas ostas - Liepāja un Ventspils — vairākus mēnešus gadā aizsaltu. Arī pārējā Latvijas teritorijā klimats būtu kontinentālāks - ziema iestātos agrāk, atkušņu būtu mazāk, bet pavasaris atnāktu vēlāk.