Skandināvija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sarkanā krāsā trīs skandināvijas monarhijas; oranžā krāsā teritorijas, kuras arī dažreiz pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm

Skandināvija (dāņu un zviedru: Skandinavien, norvēģu, fēru un somu: Skandinavia, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions, kurš atrodas Skandināvijas pussalā. Skandināvijas valstis ir Norvēģija, Zviedrija un Dānija, kuras kulturāli ir ļoti līdzīgas par spīti politiskai neatkarībai. Skandināvijai sarunvalodā mēdz pieskaitīt arī ārpus Skandināvijas esošās Ziemeļvalstis: Somiju, Fēru salas un Īslandi, kas ietilpst skandināvu kultūrtelpā.

Skandināvija ir lingvistiski vienota. Daudzi dāņu, zviedru un norvēģu dialekti ir savstarpēji saprotami, un vairums skandināvu spēj saprast pārējās valodas gan presē, gan radio, gan TV.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1539.g. venēciešu zīmēta Skandināvijas karte.

Vārdam Skandināvija etimoloģijā ir dažādas versijas. Iespējams, ka vārds cēlies no rietumģermāņu vārda skania, kas varētu nozīmēt briesmas, draudi vai kaitējums. Vācu valodā tas ir Schaden, no kā varētu būt arī atvasināts latviešu sadzīves valodā lietojamais "skāde". Arī mūsdienās Skandināviju mēdz dēvēt par Skāniju.

Skandināvijas vārda otrais saliktnis, kā tiek domāts, ir saistīts ar vārdu awjo, kas nozīmē "zeme uz ūdens". Līdz ar to kopumā Skandināvija varētu būt tulkojams kā "bīstamā sala".

Skandināvija un Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijai ar Skandināviju jau vairāk nekā 2600 gadus ir pastāvējuši dažāda veida sakari. Par to liecina 2001.gadā atrastais bronzas laikmeta depozīts Staldzenes stāvkrastā pie Ventspils.[1] Reizēm arī Baltija tiek pieskaitīta pie Skandināvijas reģiona, kopā veidojot Balto-skandiju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Depozīts apstiprina senus sakarus ar Skandināviju", Ilustrētā Zinātne - 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.