Gordons Brauns

Vikipēdijas lapa
Gordons Brauns
Gordon Brown
Apvienotās Karalistes premjerministrs
Amatā
2007. gada 27. jūnijs — 2010. gada 11. maijs
Monarhs Elizabete II
Priekštecis Tonijs Blērs
Pēctecis Deivids Kemerons
Apvienotās Karalistes finanšu ministrs
Amatā
1997. gada 2. maijs — 2007. gada 27. jūnijs
Premjerministrs Tonijs Blērs
Priekštecis Kenets Klārks
Pēctecis Alistērs Dārlings
Leiboristu partijas līderis
Amatā
2007. gada 24. jūnijs — 2010. gada 11. maijs
Priekštecis Tonijs Blērs
Pēctecis Eds Milibends

Dzimšanas dati 1951. gada 20. februārī (73 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Gifnoka, Skotija, Apvienotā Karaliste
Politiskā partija Leiboristu partija
Dzīvesbiedrs(-e) Šāra Brauna
Augstskola Edinburgas Universitāte

Džeimss Gordons Brauns (angļu: James Gordon Brown; dzimis 1951. gada 20. februārī) ir Apvienotās Karalistes politiķis, no 2007. līdz 2010. gadam bija Apvienotās Karalistes premjerministrs un Leiboristu (Darba) partijas līderis. Tonija Blēra valdībā no 1997. līdz 2007. gadam bija Lielbritānijas finanšu ministrs. No 1983. līdz 2015. gadam bija Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas biedrs.

Gordons Brauns ir dzimis Gifnokā, Skotijā,[1] kā otrais no trim dēliem mācītāja ģimenē. Kad Braunam bija trīs gadi, viņa ģimene pārcēlās dzīvot uz Kērkoldi.[2] Skolā padevās mācības,[3] un 16 gadu vecumā sāka studēt vēsturi Edinburgas Universitātē, kur arī iesaistījās studentu pašpārvaldē. 1972. gadā Brauns absolvēja Edinburgas Universitāti un kļuva par tās pašas universitātes rektoru.[4] Vēlāk viņš ieguva doktora grādu vēsturē un ir sarakstījis arī dažas grāmatas. 1983. gadā Gordons Brauns kļuva par Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas biedru, pārstāvot Kērkoldi.[5] No 1997. līdz 2007. gadam bija Lielbritānijas finanšu ministrs, kļūstot par visilgāk esošo personu šajā amatā kopš 1827. gada.[6] Kad Brauns tika iecelts ministru prezidenta amatā, par jauno finanšu ministru kļuva Alisters Dārlings. Gordons Brauns par premjerministru kļuva trīs dienas pēc Leiboristu partijas vadības pārņemšanas no iepriekšējā premjerministra Tonija Blēra.[7] No premjerministra amata atkāpies 2010. gada 11. maijā, pēc vēlēšanām nespējot iegūt parlamenta vairākuma atbalstu.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «I could still be prime minister, says Brown - News - The Independent». web.archive.org. 2010-04-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-04-15. Skatīts: 2023-06-26.
  2. «Chancellor's daughter remembered at christening service - Scotsman.com News». web.archive.org. 2009-01-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-28. Skatīts: 2023-06-26.
  3. Ben Macintyre. «'Cruel' experiment that left its mark on a very precocious boy». The Times, 2007. gada 19. maijs. Skatīts: 2007. gada 13. jūlijs.
  4. Martin Rosenbaum. «Brown's first taste of power». BBC News, 2005. gada 15. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. oktobris. Skatīts: 2012. gada 21. oktobris.
  5. «The Gordon Brown story» (en-GB). 2007-06-27. Skatīts: 2023-06-26.
  6. Suzie Mackenzie. «Will he? Won't he?». The Guardian (en-GB), 2004-09-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-06-26.
  7. «Brown sweeps away the Blair glitz». www.telegraph.co.uk. Skatīts: 2023-06-26.
  8. «First hung parliament for decades» (en-GB). 2010-05-07. Skatīts: 2023-06-26.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]