Harolds Vilsons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par britu politiķi. Par citām jēdziena Vilsons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Harolds Vilsons
Harold Wilson
Harolds Vilsons

Amatā
1964. gada 16. oktobris — 1970. gada 19. jūnijs
Priekštecis Aleks Duglass-Hjūms
Pēctecis Edvards Hīts
Amatā
1974. gada 4. marts — 1976. gada 5. aprīlis
Priekštecis Edvards Hīts
Pēctecis Džeimss Kelahans

Dzimšanas dati 1916. gada 11. marts
Hadersfīlda, Vestjorkšīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miršanas dati 1995. gada 24. maijs
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Politiskā partija Lielbritānijas Leiboristu partija
Augstskola Oksfordas universitāte
Reliģija kongregacionisms
Paraksts 128px

Džeimss Harolds Vilsons, barons Rivo Vilsons (angļu: James Harold Wilson, Baron Wilson of Rievaulx; dzimis 1916. gada 11. martā, miris 1995. gada 24. maijā) bija britu politiķis no Leiboristu partijas. No 1964. gada oktobra līdz 1970. gada jūnijam, kā arī no 1974. gada marta līdz 1976. gada aprīlim bija Lielbritānijas premjers. Viens no ietekmīgākajiem Lielbritānijas politiķiem XX gadsimta otrajā pusē. Kā leiboristu līderis uzvarējis četrās no piecām parlamenta vēlēšanām - visvairāk XX gadsimtā. Pagaidām pēdējais Lielbritānijas premjers, kurš, zaudēdams premjera amatu, atkal spējis to ieņemt.

Premjara amata pienākumu pildīšanas laikā Vilsons maz darīja, lai ievērotu Leiboristu partijas ekonomiskās nostādnes nacionalizācijas paplašināšanā, bet vairāk vērības pievērsa līdzīgu iespēju radīšanā dažādu sabiedrības grupu starpā, pārveidojot izglītības sistēmu. Sešdesmito gadu beigās premjera Vilsona laikā Lielbritānijā tika veiktas izmaiņas likumos, kas atcēla nāvessodu un cenzūru, liberalizēja attieksmi pret šķiršanos, abortiem, homoseksualitāti un imigrāciju.

Dzimis 1916. gadā Vestjorkšīrā politiski aktīva ķīmiķa un skolotājas ģimenē. Studēja filozofiju, politiku un ekonomiku Oksfordas universitātē, vēlāk strādāja tur par pasniedzēju. Sākoties Otrajam pasaules karam, pieteicās armijā, tomēr tika norīkots civildienestā un kara laikā bija statistiķis ogļu rūpniecībā. 1945. gadā tika ievēlēts parlamentā un kļuva par Darba ministrijas parlamentāro sekretāru. 1947. gadā, 31 gada vecumā, kļuva par Tirdziniecīnas padomes prezidentu (President of the Board of Trade). 1951. gadā atkāpās no ministra amata. Konservatīvo valdību laikā (no 1951. līdz 1964. gadam) - opozīcijā, kur izvirzījās par tās līderi.

1964. gada vēlēšanās uzvarēja leiboristi un Vilsons pirmoreiz kļuva par premjeru. Ekonomikā valdības pirmajos gados Vilsons nesekmīgi centās novērst mārciņas devalvāciju. Ieviesa indikatīvo ekonomisko plānošanu. Tika radīta Tehnoloģijas ministra postenis ekonomikas modernizēšanai. 1965. gadā pirmoreiz tika ieviests kapitāla pieauguma nodoklis. 1967. gada maijā Lielbritānija ottreiz iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Ekonomikas Kopienā, tomēr arī šoreiz Francijas veto liedza to realizēt. Sešdesmito gadu beigās pamazām paplašinājās Ziemeļīrijas konflikts (The Troubles), un 1969. gada augustā Ziemeļīrijā tika ievests britu karaspēks.

1970. gada maijā leiboristi negaidīti zaudēja vēlēšanās un nokļuva opozīcijā, tomēr 1974. gadā atkal uzvarēja un Vilsons atgriezās premjera krēslā.

1976. gada 16. martā, būdams populārs politiķis, Vilsons pēkšņi demisionēja. Pats viņš paskaidroja, ka sen bija plānojis demisionēt 60 gadu vecumā, jūtoties morāli un fiziski iztukšots. Saistībā ar demisiju vizītē Dauningstrītā ieradās karaliene, kura šādu godu XX gadsimtā izrādījusi tikai Čērčilam. Vilsons miris 1995. gadā.



Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Harolds Vilsons