Guntars Antoms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Guntars Antoms
Personīgā informācija
Dzimis 1960. gada 24. jūlijā (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Dzīves vieta Rīga
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās šahists, jurists, advokāts

Guntars Antoms (dzimis 1960. gada 24. jūlijā Rīgā) ir advokāts un starptautiskais meistars šahā, kas uzvarējis Latvijas šaha čempionātā 2001. gadā.

Šahista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Guntara Antoma pirmais panākums šahā bija 14 gadu vecumā, kad viņš ieguva 4. vietu Latvijas skolēnu čempionātā. Pēc trim gadiem viņš kopā ar Edvīnu Ķeņģi dalīja pirmo vietu Latvijas jauniešu čempionātā. Guntars Antoms ir bieži piedalījies Latvijas šaha čempionāta finālos, bet 2001. gadā viņam izdevās izcīnīt Latvijas čempiona titulu, apsteidzot lielmeistarus Viesturu Meijeru, Arturu Neikšānu, Jāni Klovānu, Zigurdu Lanku un Ilmāru Starostītu. Tajā pašā gadā viņš ieguva arī FIDE starptautiskā meistara nosaukumu. Guntars Antoms ir Latvijas šaha federācijas viceprezidents un valdes loceklis.[1]

Jurista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Guntars Antoms ir beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1978) un Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti (1983). No 1984. gada bijis izmeklētājs Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona prokuratūrā, no 1985. gada - izmeklēšanas daļas prokurors, bet no 1988. gada februāra līdz 1988. gada oktobrim - sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs. Pēc tam darbojies dažādos juridiskos amatos. No 1993. gada 12. aprīļa zvērināts advokāts savā birojā. Guntars Antoms ir Baltijas starptautiskās šķīrējtiesas prezidija loceklis[2] un Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības biedrs.[3]

Nozīmīgākās sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2001. gads, 1. vieta Latvijas šaha čempionātā.
  • 2001. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Eiropas šaha komandu čempionātā pie 4. galdiņa (+0, =2, -2).[4]
  • 2004. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 36. olimpiādē pie 2. rezerves galdiņa (+1, =1, -2).[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērināto advokātu palīgi biogrāfijās. 1944-2010. Sast. Dr.hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2011. ISBN 978-9984-9866-2-3, 55.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]