HK Prizma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Prizma
Prizma
Pilsēta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Līga Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts
Dibināts 1996
Halle Volvo sporta centrs
Krāsas               
Galvenais treneris Valsts karogs: Latvija Ēriks Miļūns
Trenera asistents Valsts karogs: Latvija Gints Bikars
Valsts karogs: Latvija Gundars Gailis
Kapteinis Valsts karogs: Latvija Kārlis Brants
Tituli
Latvijas čempiona tituli 1

Hokeja klubs Rīga Prizma ir ir hokeja klubs no Rīgas, kas dibināts 1996. gadā. Kluba struktūrā ir Latvijas hokeja virslīgas komanda, kā arī visu vecumu grupu jauniešu komandas. 2014. gadā "Prizma" pirmoreiz kļuva par Latvijas čempioniem.

2005. gadā hokeja klubs Prizma izveidoja profesionālās ievirzes sporta skolu Pārdaugava, kas 2006. gadā kļuva par pirmo privāto sporta izglītības iestādi Latvijā, kas saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas akreditāciju. Sporta skola Pārdaugava īsteno izglītības programmas hokejā un daiļslidošanā.

Hokeja kluba Prizma un sporta skolas Pārdaugava komandas treniņus un mājas spēles aizvada Volvo sporta centrā.

Daudzi kluba audzēkņi pārstāvējuši un pārstāv Latvijas jauniešu un junioru valstsvienības. Vairāki hokejisti, piemēram, Armands Bērziņš, Guntis Galviņš, Mārtiņš Karsums, Miķelis Rēdlihs startējuši pasaules meistarsacīkstēs arī pieaugušo valstsvienības rindās.[nepieciešama atsauce] NHL klubi līdz šim draftējuši četrus hokeja kluba Prizma audzēkņus.[nepieciešama atsauce]

Spēlētāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2014. gada 27. martā:

Poz. Spēlētājs Dz. datums Augums (cm) Svars (kg)
V Henrijs Ančs 1990. gada 27. marts 185 95
Maksims Rešetņikovs 1995. gada 29. aprīlis 178 77
A Ēriks Aļaškevičs 1993. gada 29. marts 191 95
Ansis Brikainis 1993. gada 4. maijs 195 100
Mihails Kokļins 1985. gada 20. jūlijs 185 85
Livars Lāns 1993. gada 1. novembris 182 85
Sergejs Teluškins 1983. gada 17. septembris 176 79
Nicolas Wyssen 1994. gada 17. februāris
Krists Apsītis 1994. gada 8. februāris 188 84
U Niks Apsītis 1992. gada 4. marts 195 89
Aleksandrs Baburins 1988. gada 5. decembris 175 72
Alberts Bolušs 1991. gada 28. februāris 181 78
Aleksandrs Fadejevs 1988. gada 2. jūlijs 183 89
Sandis Grīnbergs 1995. gada 25. decembris 173 71
Aigars Kusiņš 1991. gada 26. aprīlis 180 75
Aigars Pauče 1993. gada 27. marts 191 82
Mareks Ķepals 1992. gada 27. jūlijs 193 91
Aleksandrs Macijevskis 1975. gada 16. jūnijs 177 82
Victor Lobachev 1986. gada 15. aprīlis 181 82
Dāvis Straupe 1992. gada 8. maijs 175 75
Jānis Pētersons 1985. gada 10. novembris 182 100

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]