Hokejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par komandu sporta veidu uz ledus. Par citām jēdziena hokejs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Hokejs
{{{nosaukums}}}
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns IIHF
Pirmsākumi 1875. gada 3. marts Viktorijas slidotava, Monreāla (pirmā organizētā iekštelpu spēle)
Reģistrētie spēlētāji 1 443 498[1]
Īpašības
Kontakts starp
spēlētājiem
Sadursme
Komandas Pieci laukuma spēlētāji un viens vārtsargs
Olimpiskās spēles Kopš 1920. gada

Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus. Tas ir ātrākais komandu sporta veids pasaulē — spēlētāji uz slidām ir spējīgi sasniegt ļoti lielus ātrumus, bet ripas lidojuma ātrums var pārsniegt pat 160 km/h. Saskaņā ar Starptautiskās hokeja federācijas reitingu, pašlaik spēcīgākas valstis šajā sporta veidā ir Kanāda, Zviedrija, Somija, Krievija un Čehija. Hokejs ir kļuvis īpaši populārs valstīs, kurās ir vēss klimats, lai gan mūsdienās tam nav īpaši lielas nozīmes, jo lielākoties tas tiek spēlēts slēgtās hallēs, nevis laukumos zem klajas debess.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles starp komandām, kurās ar nūjām tiek sists pa ripām līdzīgiem objektiem, ir tikušas spēlētas jau kopš ļoti seniem laikiem. 4000 gadus veci zīmējumi apbedījumos Ēģiptē attēlo sporta veidu, kas līdzinās lauka hokejam.[2] Pirmo reizi vārds hokejs ticis izmantots 16. gadsimtā, bet tā izcelsme ir neskaidra. Tas varētu būt cēlies no seno franču vārda hoquet, kurš nozīmē — gana nūja, bet tas varētu būt cēlies arī no nīderlandiešu vārda hokkie. Parasti lielākā daļa no šīm spēlēm tika spēlētas uz parasta laukuma, bet kā redzams lapa augšdaļā esošajā 16. gadsimta Hendrika Averkampa gleznā, tas tika spēlēts arī uz ledus.

1875. gada 3. martā pirmoreiz tika organizēta hokeja spēle, un šī diena tiek uzskatīta par modernā hokeja dzimšanas dienu. 1877. gadā, lai spēli padarītu skatāmāku, daži Makgila (McGill) universitātes studenti ieviesa hokejā pirmos 7 noteikumus, un tajā pašā gadā nodibināja arī pirmo komandu - Makgila universitātes hokeja klubu.[3] Kļuvusi organizētāka, spēle kļuva populāra un 1883. gadā tika iekļauta Monreālas ikgadējā Ziemas karnevālā. 1893. gadā Kanādā darbojās jau ap 100 hokeja komandām. 1888. gadā Ziemas karnevālu apmeklēja Prestonas Lords Stenlijs. Lordu ļoti sajūsmināja hokejs un viņš nosprieda, ka labākajai komandai vajadzētu tikt apbalvotai. Stenlija kauss pirmoreiz tika pasniegts amatieru komandai Kanādā un tiek pasniegts vēl aizvien, tikai tagad tā tiek pasniegta katras sezonas spēcīgākajai NHL komandai. Tas tiek uzskatīts par vērtīgāko hokeja apbalvojumu. NHL, pēc vairākām citām islaicīgi pastāvējušām Ziemeļamerikas hokeja līgām, tika dibināta 1917. gada novembrī.

Lorda Stenlija pieci dēli centās popularizēt hokeju Eiropā. 1903. gadā tika dibināta līga, kurā spēlēja 5 komandas. 1910. gadā notika pirmais Eiropas čempionāts, kurā uzvarēja Lielbritānijas hokeja izlase.

Spēle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tipisks ledus laukums

Hokejs tiek spēlēts uz ledus laukuma. Laikā, kad spēle rit vienādos sastāvos uz laukuma atrodas 6 spēlētāji no katras komandas. Katrā komandā ir pieci laukuma spēlētāji un 1 vārtsargs. Spēles mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk vārtus, ar speciālām nūjām sitot pa speciālu gumijas disku - ripu. Vārtus var gūt raidot ripu pretinieku vārtos, kas ir novietoti pretējā laukuma galā. To priekšā stāv pretinieku komandas vārtsargs, kuram ir tiesības ripu piespiest pie ledus. Vārti ir 122 cm augsti un 183 cm plati. Spēlētāji nedrīkst ripu vārtos iemest ar roku. Ripai jābūt 2,54 cm biezai, tās diametram jābūt 7,62 cm un tās svaram jābūt no 156 līdz 170 gramiem.

Starp pārējiem pieciem laukuma spēlētājiem parasti ir 2 aizsargi un 3 uzbrucēji. Uzbrucēju līnijā ir viens centra uzbrucējs un divi malējie uzbrucēji - labās un kreisās malas. Spēlei drīkst pieteikt dažādu skaitu spēlētāju. Lielākajā daļā pasaules līgu komandas spēlei drīkst pieteikt 23 spēlētājus (t.sk. arī Latvijas hokeja līgā) no kuriem 2 ir vārtsargi. Ziemeļamerikas profesionālajās līgās spēlei drīkst pieteikt ne vairāk kā 18 spēlētājus. Uz laukuma esošie spēlētāji bieži mainās, jo, pateicoties lielajiem ātrumiem, spēlētāji ātri nogurst. Vārtsargus komandas maina reti - pārsvarā, kad tie uz laukuma darbojas nepārliecinoši un ir ielaiduši jau vairākus vārtus. Laukuma apmales (sauktas par bortiem) palīdz ripu noturēt spēles laukumā. Tiesa, gadās, ka spēlētāji ripu pārmet pāri arī tiem. Parasti tas notiek nejauši, bet ja tas notiek apzināti, tad spēlētājam tiek piespriests sods par spēles laika vilcināšanu. Pēc tam, kad ripa ir atstājusi laukumu, spēle tiek apturēta. Tā tiek atsākta ar jaunu iemetienu.

Spēlē ir 3 periodi, katrs - 20 minūtes garš. Kad spēle tiek apstādināta, tiek apstādināts arī spēles laiks. Ir spēles, kurās noteikti jānoskaidro uzvarētājs (piem. finālspēle). Ja to pamatlaiks beidzas neizšķirti, tad tiek spēlēts pagarinājums, kurš parasti ir 5 minūtes garš. Pagarinājumā (un attiecīgi visā spēlē) uzvar komanda, kas pirmā gūst vārtus. Ja vārti tajā netiek gūti, tad notiek soda metienu sērija. Tie tiek izpildīti spēlētājam izejot vienam pret vienu uz vārtiem un cenšoties pārspēt vārtsargu. Pasaulē ir līgas, kuru noteikumos rakstīts, ka pilnīgi visās spēlēs jānoskaidro uzvarētājs. Pasaules čempionātos pagarinājumi grupu un kvalifikācijas kārtu spēlēm ir 5 minūtes gari, ceturtdaļfināliem un pusfināliem - 10 minūtes gari, bet finālam tie ir 20 minūtes gari.

Parasti uz ledus ir arī 2 līdz 4 tiesneši, kas skatās vai kāds no spēlētājiem nepārkāpj spēles noteikumus.

Lielākā daļa hokeja komandu spēlē dažādās hokeja līgās, kurās visas sezonas laikā savā starpā sacenšas vairākas komandas.

Sodi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais tiesnesis

Parasti hokeja spēlē ir 2 līdz 4 tiesneši, kuri skatās vai uz laukuma esošie spēlētāji nepārkāpj spēles noteikumus. Parasti ir 2 līnijtiesneši, kuri ir atbildīgi par uzbrukuma zonas ievērošanu un pārmetieniem. Abi pārējies tiesneši rūpējas par vārtiem un visiem pārējiem noteikumiem. Tiesnešu piešķirie noraidījumi var būt no 2 min līdz pat spēles beigām.

Periodi un pagarinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlē ir 3 periodi, katrs 20 minūtes garš. Laiks tiek skaitīts vienīgi tad, kad ripa ir uz ledus. Starp periodiem komandas mainās ar laukuma pusēm. Veterānu un jauniešu līgās nereti tiek spēlētas īsākas spēles - parasti ar trim periodiem, kuri ir īsāki par 20 minūtēm. Ir arī jauniešu līgas, kurās spēle tiek spēlēta uz mazāka laukuma.

Ir vairāki veidi kā tiek turpināta spēle, ja tā beidzas neizšķirti. Spēle beidzas neizškirti, ja abām komandām ir vienāds gūto vārtu skaits. Daudzos turnīros, kā arī NHL Stenlija kausa izcīņas spēlēs komandas turpina spēlēt vēl vairākus 20 minūšu periodus, līdz kāda no komandām gūst vārtus, tā arī kļūst par spēles uzvarētāju. Daudzās hokeja līgās tiek izspēlēts tikai 1 pagarinājuma periods, ja tajā vārti netiek gūti, tiek mesti soda metieni, kurus izpilda 3 spēlētāji no katras komandas. Pēc šiem soda metieniem, tā komanda, kuras spēlētāji guvuši vairāk vārtus ir uzvarētāja, ja arī šajos soda metienos abu komandu spēlētāji gūst vienādu vārtu skaitu, soda metienus turpina mest, līdz viena no komandām gūst pārsvaru. Neatkarīgi no gūto vārtu skaita soda metienos, spēles protokolā uzvarētājkomandai tiek pieskaitīts tikai 1 punkts. Soda metienos gūtie vārti netiek pievienoti spēlētāju statistikai. Sākot ar 2007. gadu pasaules čempionātos tiek izspēlēts piecu minūšu pagarinājums un, ja tajā vārti netiek gūti, notiek soda metienu sērija. Līdz 2006. gadam pasaules čempionātos neizšķirta gadījumā abām komandām tika piešķirts 1 punkts un spēle bija beigusies, vienīgi, ja tā nebija ceturtdaļfināla, pusfināla vai fināla spēle, kad bija jānoskaidro uzvarētājs.

Termini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NHL kluba Detroitas "Red Wings" spēlētāji, pēc izcīnīta Stenlija kausu, pieņemšanā pie ASV prezidenta Džordža Buša, 2002. gads

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētāju ekipējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi spēlētāji atrodas uz slidām un katram no viņiem ir arī speciāla nūja. Tā kā hokejs ir ļoti ātra un nereti arī rupja spēle, tad lai izvairītos no nopietnām traumām hokejistiem ir jāvalkā speciāli aizsargtērpi. Spēlētāji parasti valkā ķiveres, krūšu aizsargus, elkoņu aizsargus, mutes sargus, speciālus cimdus, speciālus šortus un vēl vairākus citus aizsargus. Vārtsargiem ekipējums ir savādāks, jo arī viņu uzdevums uz laukuma ir pilnīgi savādāks - tiem nav jāgūst vārti, bet gan tieši otrādi - jārūpējas par to, lai pretinieki negūtu vārtus, tādēļ tiem ir tvērējcimds, atsitējcimds, platāka nūja, savādāka ķivere, kājsargi.

Apmeklējuma rekords[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hokeja spēles apmeklējuma rekords tika uzstādīts 2014. gada 1. janvārī, kad Nacionālās hokeja līgas Ziemas klasikas spēli starp Toronto "Maple Leafs" un Detroitas "Red Wings" Mičiganas stadionā klātienē vēroja 105 491 skatītāji.[4]

Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 74. Pasaules čempionāta hokejā atklāšanas spēlē, kas notika Veltins-Arena Gelzenkirhenē 7. maijā starp ASV un Vācijas valstsvienībām. Veltins-Arena arēnas ietilpība ir 76 152 cilvēki.[5] Pamatokoties uz Starptautiskās Hokeja federācijas un Ginesa rekordu sniegtajām ziņām šo spēli apmeklēja 77 803 cilvēki.[6] Vēl iepriekš pasaules rekords hokeja spēles apmeklētības ziņā bija 74 554 cilvēki, kuri 2001. gada 6. oktobrī ieradās uz spēli starp Mičiganas štata universitāti un Mičiganas universitāti.[7]

Sieviešu hokejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieviešu hokeja komanda 1921. gadā

Hokeju spēlē ne tikai vīrieši, bet arī sievietes. Tāpat kā vīriešu hokejā, arī sieviešu hokejā starp spēcīgākajām valstīm ir Kanāda, ASV, Zviedrija un Somija. Lielākā atšķirība starp vīriešu un sieviešu hokeju ir tāda, ka sieviešu hokejā ir aizliegti spēka paņēmieni. Tas tika nolemts 1990. gadā, kad, pēc pirmā pasaules čempionāta sievietēm, tika secināts, ka Ziemeļamerikas spēlētājas ir krietni masīvākas par lielāko daļu pārējo valstu hokejistēm. Vēl viena atšķirība ir tā, ka visām hokejistēm ir jāvalkā pilnā sejas maska (tāpat kā jauniešiem līdz 18 gadu vecumam).[8]

Sieviešu hokeja vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prestonas Lorda Stenlija meita Lēdija Izobella Stenlija ir viena no sieviešu hokeja aizsācējām, un ir viena no pirmajām sievietēm, kas nofotogrāfēta ar nūju un ripu. Tas notika ap 1890. gadu, Otavā, Kanādā. 20. gadsimta sākumā sievietes hokeju spēlēja jau visā Kanādas teritorijā.

Sieviešu hokejs mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hokejs ir viens no vistraujāk augošajiem sieviešu komandu sporta veidiem pasaulē. Sieviešu hokejā iesaistīto spēlētāju skaits pēdējos 10 gados pieaudzis par 400%.[9] 1990. gadā notika arī pirmais Pasaules čempionāts sievietēm, bet sākot ar 1998. gada Olimpiskajām spēlēm Nagano, Japānā, tās ir arī Olimpisko spēļu programā.[10]

Vairākas sievietes ir ielauzušās arī starp vīriešiem. Menjona Raumē ir bijusi NHL komandas Tampabejas "Lightning" vārtsardze divos pirmssezonas mačos. 2003. gadā Heilija Vikenhaizere spēlēja Kirkonumī "Salamat" komandas rindās. "Salamat" spēlē Suomi-sarja, kas ir trešā spēcīgākā Somijas hokeja līga.

Starptautiskās sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem ir ļoti populārs starp eiropiešiem, bet tas ir mazāk nozīmīgs Ziemeļamerikā, jo tas sakrīt ar NHL izslēgšanas kārtas (play-off) cīņām. Kanādai un ASV, kā arī citām valstīm ar spēlētājiem no NHL, nekad neizdodas čempionātam nokomplektēt labāko sastāvu, jo parasti tie spēlē Stenlija kausa izcīņā. Daudzas starptautiskās sacensības, ieskaitot Pasaules čempionātu, rīko Starptautiskā Hokeja Federācija, jeb IIHF.

Jau kopš 1920. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm hokejs tiek spēlēts arī Olimpiskajās spēles, no 1924. gada hokeja turnīrs tiek izspēlēts Ziemas Olimpisko spēļu ietvaros. Pirmā Olimpiskajās spēlēs uzvarēja Kanādas hokeja izlase. Arī Latvijas hokeja izlase vairākas reizes ir piedalījusies Olimpiskajās spēlēs, tas notika 1936., 2002., 2006., 2010. un 2014. gadā.

Sākot ar 1990. gadu tiek izspēlēts arī Pasaules čempionāts hokejā sievietēm. Olimpiskajās spēlēs hokejs sievietēm tiek spēlēts no 1998. gada. 2006. gadā pasaulē dominē ASV un Kanādas hokejistes.

Reģistrēto spēlētāju skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts Spēlētāji % no iedzīvotāju skaita
Valsts karogs: Kanāda Kanāda 545363 0,69%
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 435737 0,15%
Valsts karogs: Krievija Krievija 77202 0,05%
Valsts karogs: Čehija Čehija 74589 0,63%
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 67747 0,75%
Valsts karogs: Somija Somija 42886 0,82%
Valsts karogs: Vācija Vācija 22344 0,04%
Valsts karogs: Japāna Japāna 20540 0,02%
Valsts karogs: Šveice Šveice 19106 0,29%
Valsts karogs: Francija Francija 11621 0,02%
Valsts karogs: Slovākija Slovākija 9402 0,10%
Valsts karogs: Austrija Austrija 9007 0,10%
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija 8000 0,01%
Valsts karogs: Itālija Itālija 6258 0,01%
Valsts karogs: Latvija Latvija 4836 0,21%
Valsts karogs: Norvēģija Norvēģija 4356 0,80%
Valsts karogs: Dānija Dānija 4250 0,08%
Valsts karogs: Austrālija Austrālija 3259 0,02%
Valsts karogs: Kazahstāna Kazahstāna 2931 0,02%
Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrievija 2930 0,03%
Valsts karogs: Ukraina Ukraina 2122 0,01%
Valsts karogs: Igaunija Igaunija 1510 0,12%
Valsts karogs: Lietuva Lietuva 547 0,02%
Valsts karogs: Dienvidkoreja Dienvidkoreja 1189 0,01%
Valsts karogs: Slovēnija Slovēnija 980 0,05%

Izcilākie hokejisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veins Greckis 1997. gadā

Pēc 1998. gadā veiktās The Hockey News aptaujas par visu laiku 100 izcilākajiem NHL spēlētājiem:

Pēc 2006. gadā veiktās Sporta Avīzes aptaujas par Latvijas "Dream Team" laikposmam sākot ar 1992. gadu:

Hokejs Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Hokejs Latvijā

Pirmā hokeja spēle Latvijā tika aizvadīta 1909. gada 15. februārī. Toreiz Rīgas "Unions" ar 4:3 pārspēja Schutzengartens komandu. Arī turpmākajos gados Latvijā tika aizvadītas atsevišķas hokeja spēles, taču popularitātes ziņā ievērojamāks bija bendijs. 1929.-30. gada ziemā notika pirmā neoficiālā Latvijas čempionāta izspēle. Nākamajā ziemā norisinājās jau pirmais oficiālais čempionāts, uzvaru tajā izcīnot Rīgas "Unions" vienībai.

Trīsdesmitajos gados Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un arī 1936. gada Olimpiskajās spēles, tikmēr Latvijas līgā dominēja ASK Rīgas un US Rīgas klubi. Pirmajā Latvijas hokeja izlases spēlē, kas notika 1932. gada 27. februārī Rīgā, Latvijas izlase ar 3-0 pārspēja Lietuvas izlasi. Pirmo vārtu autors bija Indriķis Reinbahs.

Latvija (LPSR) spēlēja svarīgu lomu arī PSRS hokejā. Rīgas Dinamo bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946./1947. gada ziemā. Harijs Mellups bija vārtsargs pašā pirmajā PSRS izlases spēlē - 1951. gada 22. aprīlī, kad PSRS ar 23 pret 2 pārliecinoši pārspēja Austrumvācijas izlasi. Sešdesmitajos gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu. Tas notika laikā, kad Rīgas Dinamo spēlēja tikai PSRS 3. līgā. Latvijā hokejs popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva Viktors Tihonovs (vēlāk trenējis arī Maskavas "CSKA" un arī PSRS izlasi). 1973./74. sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat PSRS sabrukumam 1991. gadā. 1975. gadā Viktors Hatuļevs kļuva par pirmo latvieti un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja NHL, bet tā kā PSRS neļāva spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam nebija izdevības uzspēlēt NHL. Helmuts Balderis bija spilgtākais latviešu hokejists septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. 1977. gadā viņš kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē astoņdesmito gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi - Vitālijs Samoilovs un Artūrs Irbe. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu, bet Vitālijs Samoilovs bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. Rīgas Dinamo labākā sezona bija 1987/88, kad PSRS līgā pirmo reizi notika arī izslēgšanas kārta. Regulārajā sezonā Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja Maskavas "CSKA", tādējādi ierindojoties 2. vietā.

1991. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, Latvija atkal tika uzņemta IIHF (Starptautiskā Hokeja Federācija) un kā jauna izlase pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija pirmo reizi spēlēja B divīzijā, bet kopš 1997. gada Latvijas izlase cīnās spēcīgākajā - A divīzijā. 1997. un 2004. gadā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, kas ir pagaidām augstākais sasniegums Pasaules čempionātos. Latvija piedalījās arī 2002. un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Rīgā, Latvijā.

NHL čempiona titulu - Stenlija kausu līdz šim ir izcīnījis tikai Sandis Ozoliņš, tas viņam izdevās 1995./1996. sezonā, spēlējot Kolorādo "Avalanche". Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlējis arī ASV dzimušais latvietis Harolds Šnepsts.

Līdz šim NHL ir spēlējuši 20 latvieši:[11]

  • Izcelti tie, kas NHL spēlē arī pašlaik.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]