1996. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1993 1994 1995 - 1996 - 1997 1998 1999 |
| 1996. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1996. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1996 MCMXCVI |
| Ab urbe condita | 2749 |
| Armēņu kalendārs | 1445 ԹՎ ՌՆԽԵ |
| Ķīniešu kalendārs | 4692 – 4693 乙亥 – 丙子 |
| Etiopu kalendārs | 1988 – 1989 |
| Ebreju kalendārs | 5756 – 5757 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2051 – 2052 |
| - Shaka Samvat | 1918 – 1919 |
| - Kali Juga | 5097 – 5098 |
| Irānas kalendārs | 1374 – 1375 |
| Islāma kalendārs | 1417 – 1418 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1996. (MCMXCVI) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 14. janvāris — Žoržs Sampaiju ievelēts par Portugāles prezidentu.
- 20. janvāris — Jasirs Arafats atkārtoti ievēlēts par Palestīnas autonomijas prezidentu.
- 22. janvāris — Grieķijas premjerministrs Andreass Papandreu atkāpās veselības problēmu dēļ, par jauno valdības vadītāju kļuva Kostass Simitiss.
- 23. janvāris — izlaista Java programmēšanas valodas pirmā versija.
- 30. janvāris — Jūdzi Hjakutake atklāja Hjakutakes komētu.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 9. februāris — atklāts ķīmiskais elements Ubunbijs.
- 10. februāris — superdators Deep Blue pirmoreiz uzvarēja pasaules šaha čempionu Gariju Kasparovu.
- 15. februāris — Ķīnas nesējraķete CZ-3 avarēja netālu no Sičanas kosmodroma, nogāžoties apdzīvotā vietā, kā rezultātā gāja bojā 500 cilvēku.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 2. marts — Džons Hovards ievēlēts par Austrālijas premjerministru.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 27. maijs — Pirmais Čečenijas karš: Krievijas prezidents Boriss Jeļcins tikās ar Čečenijas nemiernieku līderiem.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 16. jūlijs — Krievijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā uzvarēja Boriss Jeļcins un Genādijs Zjuganovs.
- 18. jūlijs — Guntis Ulmanis atkārtoti ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 3. jūlijs — Krievijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā Boriss Jeļcins tika ievelēts uz otro termiņu.
- 5. jūlijs — pirmais sekmīgi klonētais zīdītājs aita Dollija piedzima Rozlinas institūtā Skotijā.
- 19. jūlijs — ASV atklātas Vasaras Olimpiskās spēles.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 6. augusts — NASA paziņoja, ka meteorītā ALH 84001, kas ir nācis no Marsa, atklātas pazīmes, kas liecina, ka uz tā varētu būt bijušas primitīvas dzīvības formas.
- 31. augusts — Pirmais Čečenijas karš: Aleksandra Ļebedja pārrunās ar Aslanu Mashadovu Hasavjurtā tika panākts kara izbeigšana.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 3. septembris — ASV spēki veica raķešu uzbrukumu Irākai (operācija "Trieciens tuksnesī").
- 27. septembris — Afganistānā Taliban spēki ieņēma galvaspilsētu Kabulu.
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 5. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās uz otro termiņu tika ievelēts Bils Klintons.
- 7. novembris — NASA palaida Marsa starpplanētu zondi Mars Global Surveyor.
- 19. novembris — STS-80: startēja kosmoplāns Columbia ilgākajā Space Shuttle misijā (17 dienas 16 stundas).
- 26. novembris — Baltkrievijā notika referendums, kurā tika apstiprināta prezidenta termiņa pagarināšana no 4 līdz 7 gadiem, kā arī dotas viņam tiesības atlaist parlamentu.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 17. novembris — Tupaka Amaru revolucionārā kustība saņēma par ķīlniekiem 72 cilvēkus Japānas vēstniecībā Limā, Peru.
- 29. novembris — Gvatemalas valdība un Gvatemalas nacionālā revolucionārā savienība nolēdza mieru, beidzot 36 gadu ilgu pilsoņu karu.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 8. janvāris — Fransuā Miterāns (François Mitterrand), Francijas prezidents (dzimis 1916.)
- 28. janvāris — Josifs Brodskis (Иосиф Александрович Бродский), krievu dzejnieks (dzimis 1940.)
- 2. februāris — Džīns Kellijs (Gene Kelly), ASV aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs (dzimis 1912.)
- 9. februāris — Gunārs Piesis, latviešu kinorežisors un kinoscenārists (dzimis 1931.)
- 20. februāris — Toru Takemicu (武満 徹), japāņu komponists un rakstnieks (dzimis 1930.)
- 13. marts — Kšištofs Keslovskis (Krzysztof Kieślowski), poļu kinorežisors (dzimis 1941.)
- 21. aprīlis — Džohars Dudajevs (Дуди Муса кант Джохар), čečenu ģenerālis, politiķis (dzimis 1944.)
- 21. maijs — Igors Činnovs (Игорь Владимирович Чиннов), krievu dzejnieks (dzimis 1909.)
- 18. jūnijs — Endels Pūseps (Endel Puusepp), igauņu PSRS lidotājs, politiķis (dzimis 1909.)
- 23. jūnijs — Andreass Papandreu (Andreas Papandreou), Grieķijas premjerministrs (dzimis 1919.)
- 1. augusts — Tadeušs Reihšteins (Tadeus Reichstein), Šveices ķīmiķis (dzimis 1897.)
- 4. augusts — Ļevs Ļemke, (Лев Исаакович Лемке), krievu aktieris (dzimis 1931.)
- 13. septembris — Tupaks Šakurs (Tupac Shakur), ASV reperis un aktieris (dzimis 1971.)
- 11. oktobris — Larss Ālforss, (Lars Valerian Ahlfors), zviedru izcelsmes Somijas matemātiķis (dzimis 1907.)
- 21. novembris — Abduss Salams (عبد السلام), Pakistānas fiziķis (dzimis 1926.)
- 20. decembris - Karls Sagans (Carl Sagan), ASV astronoms (dzimis 1934.)
[izmainīt šo sadaļu] Nobela prēmijas
- Ekonomikā — Džeimss Mirlīss, Viljams Vikrejs
- Fizikā — Deivids Lī, Duglass Ošerofs, Roberts Ričardsons
- Fizioloģijā vai medicīnā — Pīters Doertijs, Rolfs Cinkernāgels
- Ķīmijā — Roberts Karls, Harolds Kroto, Ričards Smolijs
- Literatūrā — Vislava Šimborska
- Miera veicināšanā — Karloss Belo, Žuzē Ramuzs Orta
[izmainīt šo sadaļu] Kalendārs
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
