Hipersfēra
Sfēras vispārinājumu n > 3 dimensijās sauc par hipersfēru, taču bieži vien to sauc arī vienkārši par sfēru. Tāpat kā trīs dimensijās, arī n dimensijās (jebkuram n ≥ 1) sfēra ir visu to punktu kopa, kas atrodas vienā un tajā pašā attālumā no sfēras centra. Šo attālumu sauc par sfēras rādiusu un parasti apzīmē ar r.
Satura rādītājs |
Hipersfēras vienādojums [izmainīt šo sadaļu]
Dekarta koordinātu sistēmā [izmainīt šo sadaļu]
Dekarta koordinātu sistēmā sfēra ar centru (a1, a2, …, an) un rādiusu r > 0 sastāv no punktiem ar koordinātēm (x1, x2, …, xn), kas apmierina vienādojumu
Hipersfēriskajā koordinātu sistēmā [izmainīt šo sadaļu]
Sfēriskās koordinātu sistēmas vispārinājums ir hipersfēriskā koordinātu sistēma. Tajā sfēru apraksta vienādojumi
kur parametri
apmierina nevienādības
un 
Hipersfēras laukums un lodes tilpums [izmainīt šo sadaļu]
Virsmas laukuma elements [izmainīt šo sadaļu]
Virsmas laukuma elements sfērai ar rādiusu r hipersfēriskajā koordinātu sistēmā n dimensijās ir
Virsmas laukums [izmainīt šo sadaļu]
Virsmas laukumu sfērai n dimensijās var atrast ar integrāļa palīdzību:
Integrējot iegūst
Daudz vienkāršāk šo formulu ir iegūt pa tiešo (bez virsmas laukuma elementa atrašanas).
Ieviesīsim funkciju
un ar A apzīmēsim vērtību integrālim, ko iegūst integrējot f no -∞ līdz +∞ visās n dimensijās:
Funkcijas f vērtība ir atkarīga tikai no vektora (x1, x2, …, xn) garuma r, tāpēc tā ir konstanta uz jebkuras sfēras, kas novietota koordinātu sākumpunktā. Ja sfēras rādiuss ir r, tad funkcija f pieņem vērtību exp(−r2) uz tās virsmas. Ievērosim, ka n dimensijās sfērai ar rādiusu r virsmas laukums S ir proporcionāls vienības sfēras laukumam s jeb S = srn−1. Tātad tilpuma elements ir dV = srn−1dr. Tas nozīmē, ka lielumu A var aprēķināt arī šādi:
Izteiksim šos integrāļus izmantojot Gamma funkciju. Gamma funkciju no z > 0 definē ar integrāļa palīdzību:
kur otrā izteiksme ir iegūta ar substitūciju t = r2. Ievērosim, ka
Tātad pirmajā gadījumā lielumu A var izteikt pavisam vienkāršā veidā:
Otrajā gadījumā lielumu A var izteikt šādi:
Pielīdzinot abas izteiksmes atrodam vienības sfēras laukumu s:
Tātad laukums sfērai ar rādiusu r ir
| n | S | V |
|---|---|---|
| 1 | ![]() |
![]() |
| 2 | ![]() |
![]() |
| 3 | ![]() |
![]() |
| 4 | ![]() |
![]() |
| 5 | ![]() |
![]() |
| 6 | ![]() |
![]() |
| 7 | ![]() |
![]() |
| 8 | ![]() |
![]() |
| 9 | ![]() |
![]() |
Lodes tilpums [izmainīt šo sadaļu]
Tilpumu n-dimensionālai lodei ar rādiusu r atrod integrējot:
Izmantojot Gamma funkcijas īpašību
, iegūst
Izteiksmes bez Gamma funkcijas [izmainīt šo sadaļu]
Veseliem un pusveseliem argumentiem Gamma funkciju var izteikt attiecīgi ar faktoriāla un dubultfaktoriāla palīdzību. Tad laukuma S izteiksmi var pārrakstīt šādi:[2][3]
bet tilpuma V izteiksmi var pārrakstīt šādi:[2][4]
Hipersfēra un lode mazās dimensijās [izmainīt šo sadaļu]
- nogrieznis, divi punkti
- riņķis, riņķa līnija
- lode, sfēra
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Coxeter, H.S.M. (1973), Regular polytopes (3 izd.), Dover Publications, ISBN 978-0-48-661480-9, §7.3. The general sphere, 125. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Skatīt Hyperkoule čehu Vikipēdijā.
- ↑ Eric W. Weisstein, Hypersphere, MathWorld.
- ↑ Skatīt Hiperkula poļu Vikipēdijā.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Eric W. Weisstein, Hypersphere, MathWorld.
- Howard Haber, The volume and surface area of an n-dimensional hypersphere, lekcijas konspekts.
- Al Lehnen, Properties of Spherical Coordinates in n Dimensions.


un 
![\begin{align}
dS &= \begin{vmatrix}
\frac{\partial x_1}{\partial r} & \frac{\partial x_1}{\partial \alpha_1} & \cdots & \frac{\partial x_1}{\partial \alpha_{n-1}} \\[3pt]
\frac{\partial x_2}{\partial r} & \frac{\partial x_2}{\partial \alpha_1} & \cdots & \frac{\partial x_2}{\partial \alpha_{n-1}} \\[3pt]
\vdots & \vdots & \ddots & \vdots \\[3pt]
\frac{\partial x_n}{\partial r} & \frac{\partial x_n}{\partial \alpha_1} & \cdots & \frac{\partial x_n}{\partial \alpha_{n-1}}
\end{vmatrix} \, d\alpha_1 \, d\alpha_2 \, \cdots \, d\alpha_{n-1} \\
&= r^{n-1} \left( \prod_{i=1}^{n-2} \sin^{n-1-i} \alpha_i \, d\alpha_i \right) d\alpha_{n-1} \\
&= r^{n-1} \sin^{n-2} \alpha_1 \, \sin^{n-3} \alpha_2 \, \cdots \, \sin \alpha_{n-2} \,
d\alpha_1 \, d\alpha_2 \, \cdots \, d\alpha_{n-1}.
\end{align}](http://upload.wikimedia.org/math/d/b/c/dbcf5bac131a37d1f42dcdb65ecddefb.png)































![S =
\begin{cases}
\dfrac{2\pi^\frac{n}{2}}{\bigl(\frac{n}{2}-1\bigr)!} \, r^{n-1} & n \mbox{ pāra}, \\[3ex]
\dfrac{2^\frac{n+1}{2}\pi^\frac{n-1}{2}}{(n-2)!!} \, r^{n-1} & n \mbox{ nepāra},
\end{cases}](http://upload.wikimedia.org/math/e/0/d/e0d29a90af451523be533612f153a00e.png)
![V =
\begin{cases}
\dfrac{\pi^\frac{n}{2}}{\bigl(\frac{n}{2}\bigr)!} \, r^n & n \mbox{ pāra}, \\[3ex]
\dfrac{2^\frac{n+1}{2} \pi^\frac{n-1}{2}}{n!!} \, r^n & n \mbox{ nepāra}.
\end{cases}](http://upload.wikimedia.org/math/e/7/4/e7499dea6799184f892e6a42cb5c8016.png)