Japāņu rakstība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Japāņu rakstība Japāņu rakstība

Kanji 漢字

Kana 仮名

Pielietošana

Rōmaji ローマ字

Japāņu rakstība ir rakstība, kuru lieto rakstot tekstu japāņu valodā. Ir divi fonētiski alfabēti (hiragana un katakana), kā arī logogrāfiskā sistēma kandži (漢字), kura ir savulaik aizgūta no Ķīnas). Svešvārdus pieraksta lietojot katakana fonētisko alfabētu, bet latīņu burtus reti lieto saīsinājumos (piemēram NATO) un kā dizaina elementu. Visus japāņu valodas vārdus ir iespējams pierakstīt kanā. Japāņu valodas pierakstu ar latīņu alfabēta burtiem sauc par romadži (ローマ字). Pastāv vairākas transkripcijas shēmas no kanas uz latīņu alfabēta burtiem. Pazīstamākā no tām ir Hepberna transkripcija (angļu: Hepburn romanization). Tā sākotnēji tika izveidota, lai varētu izveidot angļu—japāņu vārdnīcu. Šī shēma tiek plaši pielietota, tai skaitā daudzos latviešu valodā pieejamos rakstos par šo[nepieciešama atsauce] tematu. Šajā rakstā arī tiek lietota šī shēma. Vēl eksistē arī kunreišiki (訓令式) shēma. Tā bija paredzēta Japānas iekšējai lietošanai. Galvenā atšķirība ir tā, ka shi, chi un tsu pieraksta attiecīgi kā si, ti un tu. Garos patskaņus apzīmē ar garumzīmēm (ā, ī, ū, ē un ō).

Eksistē arī transkripcijas uz kirilicu un citām rakstības sistēmām.

Transkripcija uz latviešu valodu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī transkripcija tiek izmantota Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļā.[nepieciešama atsauce] Šo sistēmu lieto, lai atveidotu japāņu valodas vārdus neakadēmiskos tekstos un japāņu personu vādus, vietu nosaukumus un citus plaši lietojamus vārdus visos tekstos. Ja latviešu valodā jau ir plaši pielietots vārds attiecīgam objektam, tad lieto to (piemēram, raksta Hokaido, nevis Hokkaidō).

Šai transkripcijai nav oficiālā statusa un tā var ar laiku mainīties.

ひらがな - Latviešu pieraksts - カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas) Salikteņu skaņas
a i u e o (ゃ ja ャ) (ゅ ju ュ) (ょ jo ョ)
ka ki ku ke ko きゃ kja キャ きゅ kju キュ きょ kjo キョ
sa ši su se so しゃ ša シャ しゅ šu シュ しょ šo ショ
ta či cu te to ちゃ ča チャ ちゅ ču チュ ちょ čo チョ
na ņi nu ne no にゃ ņa ニャ にゅ ņu ニュ にょ ņo ニョ
ha hi fu he ho ひゃ hja ヒャ ひゅ hju ヒュ ひょ hjo ヒョ
ma mi mu me mo みゃ mja ミャ みゅ mju ミュ みょ mjo ミョ
ja   ju   jo      
ra ri ru re ro りゃ rja リャ りゅ rju リュ りょ rjo リョ
wa       o      
        n      
Balsīgie līdzskaņi Balsīgo līdzskaņu salikteņi
ga gi gu ge go ぎゃ gja ギャ ぎゅ gju ギュ ぎょ gjo ギョ
dza dži dzu dze dzo じゃ dža ジャ じゅ džu ジュ じょ džo ジョ
da dži dzu de do ぢゃ dža ヂャ ぢゅ džu ヂュ ぢょ džo ヂョ
ba bi bu be bo びゃ bja ビャ びゅ bju ビュ びょ bjo ビョ
"P" sērija "P" salikteņi
pa pi pu pe po ぴゃ pja ピャ ぴゅ pju ピュ ぴょ pjo ピョ
  • Garām skaņām izmanto garumzīmes: ああ = ā, いい = ī, うう = ū, えい/ええ = ē, おお/おう = ō, piemēram, おばあさん = obāsan, おじいさん = odžīsan, すうじ = sūdži, ほうりつ = hōricu.
  • Atkārtotām skaņām izmanto attiecīgo burtu atkārtojumus, piemēram, かった = katta, さっか = sakka, はっぱ = happa, ざっし = dzašši, さんねん = sannen.
  • ヴぃ skaņai izmanto vi, piemēram, ラトヴィア = Ratovia (Latvija).
  • じ un ぢ skaņām ir vienāda izruna, bet atšķirīgs pieraksts, tādēļ latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar dži.
  • ず un づ skaņām ir ļoti līdzīga izruna, bet atšķirīgs pieraksts, latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar dzu.
  • わ japāņu valodā skan mīkstāk nekā va , tādēļ izmanto angļu w, transkribējot skaņu kā wa.
  • Šajā transkripcijā izmanto latviešu valodā parasti nelietojamās ō un w.

Hepberna transkripcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kana (仮名) ir japāņu zilbju alfabēti. Ir katakana (カタカナ) (stūraināki burti) un hiragana (ひらがな) (noapaļotāki burti). Katrs simbols apzīmē zilbi, patskani vai "n" līdzskani.

ひらがな - Rōmaji - カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas) Salikteņu skaņas
a i u e o (ゃ ya ャ) (ゅ yu ュ) (ょ yo ョ)
ka ki ku ke ko きゃ kya キャ きゅ kyu キュ きょ kyo キョ
sa shi su se so しゃ sha シャ しゅ shu シュ しょ sho ショ
ta chi tsu te to ちゃ cha チャ ちゅ chu チュ ちょ cho チョ
na ni nu ne no にゃ nya ニャ にゅ nyu ニュ にょ nyo ニョ
ha hi fu he ho ひゃ hya ヒャ ひゅ hyu ヒュ ひょ hyo ヒョ
ma mi mu me mo みゃ mya ミャ みゅ myu ミュ みょ myo ミョ
ya   yu   yo      
ra ri ru re ro りゃ rya リャ りゅ ryu リュ りょ ryo リョ
wa wi   we wo      
        n      
Balsīgie līdzskaņi Balsīgo līdzskaņu salikteņi
ga gi gu ge go ぎゃ gya ギャ ぎゅ gyu ギュ ぎょ gyo ギョ
za ji zu ze zo じゃ ja ジャ じゅ ju ジュ じょ jo ジョ
da ji zu de do ぢゃ ja ヂャ ぢゅ ju ヂュ ぢょ jo ヂョ
ba bi bu be bo びゃ bya ビャ びゅ byu ビュ びょ byo ビョ
"P" sērija "P" salikteņi
pa pi pu pe po ぴゃ pya ピャ ぴゅ pyu ピュ ぴょ pyo ピョ
  • bieži vien izrunā gandrīz kā o.
  • , un latviski attiecīgi būtu ja, ju un jo; parasti izrunā kā ņi, , , un skaņa z ir apmēram pa vidu starp z un dz. Latviešu valodā šos parasti pieraksta kā dz.
  • , un varētu pierakstīt arī kā ši, či un cu. Attiecīgās kombinācijas (しゃ, しゅ, utt) arī attiecīgi.
  • un mūsdienās vairs praktiski nelieto (tur, kur tie ir, tos izrunā gandrīz kā i un e, attiecīgi).
  • ir vienīgais atsevišķais līdzskanis un var tikt izrunāts arī ļoti tuvu m. Tā izruna ir ļoti tuva latviešu valodas n burtam tādos vārdos kā "banga". Japāņu valodā vārdi nevar sākties ar vai .
  • un var pierakstīt divos veidos, parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot un . じゃ, じゅ un じょ arī ir iespējami divi varianti, tur arī parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot .
  • Ar mazo var dubultot līdzskani (にっさん - nissan, にっぽん - nippon).
  • Japāņu valodā neizšķir starp R un L, parasti pieraksta kā R, lai arī izrunāt to var tik pat labi kā L.
  • Dažreiz ha izrunā, kā wa (lietojot kā saikli un atsevišķos vārdos) un he (kā saikli) - kā e.

Transkripcija uz kirilicu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenā šīs transliterācijas nozīme ir tā, ka lielākā daļa japāņu valodas vārdu un ģeogrāfisko nosaukumu latviešu valodā ir nonākuši caur krievu valodu, kur lieto šo shēmu.[nepieciešama atsauce]

Katakana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katakanā parasti pieraksta svešvārdus un vārdus kurus jāizceļ.

  • Garos patskaņus katakanā parasti iegūst lietojot simbolu .

Lai apzīmētu skaņas, kas ir sastopamas citās valodās, pastāv daži papildus simboli un kombinācijas.

イェ ye
ウィ wi ウェ we ウォ wo
(ヷ) va (ヸ) vi vu (ヹ) ve (ヺ) vo
ヴァ va ヴィ vi ヴェ ve ヴォ vo ヴャ vja ヴュ vju ヴョ vjo
シェ še
ジェ dže
チェ če
ティ ti トゥ tu テュ tju
ディ di ドゥ du デュ dju
ツァ ca ツィ ci ツェ ce ツォ co
ファ fa フィ fi フェ fe フォ fo フュ fju

Hiragana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hiraganā parasti pieraksta japāņu valodas vārdus, vārdu galotnes (pie hieroglifiem) un palīgvārdus.

  • Garos patskaņus hiraganā parasti iegūst pieliekot klāt vēl vienu tādu pašu patskani (a, i, u, e un o), vai, dažreiz lai iegūtu ō - おう (ou) un ē - えい (ei).

Kandži[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar tiem parasti pieraksta lietvārdus un darbības vārdu saknes. Jebkuru japāņu valodas vārdu var pierakstīt kanā, lielākajai daļa vārdu ir arī kanji forma, bet ne visiem. Vienai un tai pašai izrunai (kas atbilst vienam un tam pašam kanas pierakstam (ar nelieliem izņēmumiem)) var būt liels daudzums nozīmju, kuras atbilst dažādiem hieroglifiem. Hieroglifus lieto lai nebūtu tik daudz jāpaļaujas uz kontekstu, lai noteiktu, kas ir domāts. Hieroglifiem bieži vien ir iespējamas vairākas izrunas, parasti tās ir atkarīgas no konteksta. Izšķir ķīniešu izcelsmes izrunas (on yomi)(音読み)un japāņu izcelsmes izrunas (kun yomi)(訓読み). Vārdos, kas satur vairākus hieroglifus pēc kārtas, parasti lieto on yomi, vārdos, kas satur vienu pašu hieroglifu vai hieroglifu un kanu, parasti lieto kun yomi. Ir iespējami arī izņēmumi. Lai norādītu paredzēto izrunu, dažkārt lieto furiganu, tas ir — kana virs hieroglifiem. Kaut ko līdzīgu lieto arī ķīniešu valodā, tikai tur parasti lieto latīņu alfabēta burtus (pinyin).

Piemēram, vārdu "es" var pierakstīt: kandži (私), hiraganā (わたし), katakanā (ワタシ) vai romadži (watashi).

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]