Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons

Vikipēdijas lapa
Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons
Johann Ludwig Alexander von Laudon
Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons
Personīgā informācija
Dzimis 1767. gada 10. janvārī
Rīga, Rīgas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1822. gada 22. septembrī (55 gadi)
Hadersdorfa, Austrijas impērija
(tagad Karogs: Austrija Austrija)
Tautība vācbaltietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe feldmaršalleitnants
Dienesta laiks ap 1780—1809
Valsts Krievijas impērija (līdz 1789), Austrija (1789—1809)
Kaujas darbība Austrijas-Turcijas karš (1787—1791), Napoleona kari
Laudona pils Hadersdorfā.

Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons (vācu: Johann Ludwig Alexander von Laudon, vēlāk Loudons; dzimis 1767. gada 10. janvārī), miris 1822. gada 22. septembrī) bija Rīgā dzimis Austrijas impērijas armijas feldmaršalleitnants.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1767. gadā Rīgā Krievijas impērijas armijas leitnanta Johana Reinholda fon Laudona (1714-1787) ģimenē. Jau kā pusaudzis sāka dienēt Krievijas armijā, tad pārgāja Austrijas armijas dienastā kādā no viņa tēvoča Ernesta Gideona fon Laudona komandētajām karaspēka vienībām.

Austrijas-Krievijas-Turcijas kara (1787—1792) laikā viņš pulkvežleitnanta pakāpē piedalījās uzbrukumā turku varā esošajai Bosnijai un Serbijai 1789. gadā, kas noslēdzās ar Belgradas aplenkumu 1789. gadā. 1790. gadā viņa tēvocis pēkšņi nomira militārās kampaņas laikā pret Prūsiju. Johans Ludvigs mantoja tēvoča pili Hadersdorfā un 1791. gadā apprecējās.

Piedalījās Pirmās koalīcijas karā pret Franciju (1792—1797), 1796. gadā tika paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, vadīja brigādi kaujās pret frančiem Tiroles Alpos. Otrās koalīcijas karā pret Franciju (1798/99–1801/02) viņš sekmīgi vadīja grenadieru brigādi kaujā pie Novi (1799), 1800. gadā viņu paaugstināja feldmaršalleitnanta pakāpē un nosūtīja uz Galīcijas provinci. Trešās koalīcijas karā pret Franciju (1805) viņš kaujā pie Ulmas krita franču gūstā. Piektās koalīcijas karā pret Franciju (1809) Laudons neveiksmīgi komandēja rezerves karaspēka vienības Morāvijā un pēc Austrijas sakāves tika atvaļināts no karadienesta.

Miris savā pilī Hadersdorfā 1822. gadā.

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2, 1938, S. 838—860