Johans Pahelbels

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Johans Pahelbels
Johann Pachelbel
Personīgā informācija
Dzimis 1653. gada augustā (kristīts 1. septembrī)
Nirnberga, Svētā Romas impērija
(mūsdienās Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1706. gada martā
Nirnberga, Svētā Romas impērija
(mūsdienās Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Paraksts

Johans Pahelbels (vācu: Johann Pachelbel, dzimis 1653. gada augustā (kristīts 1. septembrī), miris 1706. gada martā) bija vācu baroka laikmeta komponists un ērģelnieks, nozīmīgs dienvidvācu ērģeļskolas pārstāvis.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Pahelbels dzimis Nirnbergā vīntirgotāja ģimenē. Kaut arī agri bija vērojama zēna muzikālā apdāvinātība, tomēr studijas Altdorfas universitātē (pie Nirnbergas) nācās pārtraukt naudas problēmu dēļ. Pēc tālākām mācībām Rēgensburgas luteriskajā Gymnasium Poeticum 1673. gadā jauneklis devās uz Vīni. 1677. gadā Pahelbels kļuva par galma ērģelnieku Eizenahā, kur iepazinās ar Bahu (Bach) ģimeni. Tomēr jau pēc gada viņš uzsāka darbu Erfurtē (Predigerkirche baznīcā), kur nodibināja arī ģimeni (sieva kopā ar dēlu gāja bojā no mēra 1683.gadā). Erfurtē viņš arī mācīja ērģeļspēli Johana Sebastiāna Baha vecākajam brālim Johanam Kristofam Baham, (Johann Christoph Bach III, 1671–1721). 1684. gadā Pahelbels apprecējās otrreiz, un šajā laulībā dzima septiņi bērni. 1690. gadā Pahelbels pārcēlās uz Štutgarti un ieņēma vietu hercogienes Magdalēnas Sibillas galmā Virtembergā. Tomēr franču iebrukuma draudu dēļ viņš jau 1692. gadā devās uz Gotu. 1695. gadā atgriezās dzimtajā Nirnbergā, kur 52 gadu vecumā mira.

Darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā komponists Pahelbels bija visai ražīgs gan vokālajā, gan instrumentālajā jomā (triosonātes, klaviermūzika). Daudzi darbi saistīti ar liturģiskiem motīviem. Galvenā vērība veltīta ne pārāk plašiem ērģeļdarbiem (ērģeļkorāļu priekšspēles un apdares, vairāk nekā 100 fūgu, kā arī tokātas un čakonas). Daudzi no šiem sacerējumiem dzīvo arī mūsdienu repertuārā.

Pats pazīstamākais Pahelbela skaņdarbs ir "Kanons un Žīga trim vijolēm un basam (basso continuo) Re mažorā". Tieši kanons negaidīti atdzima ap 1965. gadu, un kopš tā laika tiek reproducēts dažādos sastāvos, tostarp kino un popmūzikā.[1] Kanonā patiesībā ir divas tēmas: pati relatīvi raitā, astotdaļu kustībā ritošā tēma trīsbalsīga kanona izklāstā un basso ostinato (nemainīgais, spītīgais bass), kas veidots ar trīs lejupkrītošu kvartu kodolintonāciju ceturtdaļnotīs. Šādas lejupkrītošas kvartas (tiešā lēcienā vai melodiski aizpildītas; citkārt augšupkāpjošas kvintas) dažkārt dēvē par romaneskas formulu, un tā principā radniecīga, piemēram, folijas tēmai. Visi šie intonatīvie veidojumi plaši pārstāvēti 16. un 17. gadsimta lautas mūzikā un no tās izplatījušies arī tieši sadzīvē (angļu tautasdziesma "Zaļās piedurknes" (Greensleeves) un citu komponistu daiļradē (Johans Sebastiāns Bahs, Georgs Frīdrihs Hendelis, Jozefs Haidns, Volfgangs Amadejs Mocarts u.c.). Latviešu sabiedrības dzīvē tēmas intonatīvais apveids acīmredzot ienāca ar Mārtiņa Lutera korāli "Dievs Kungs ir Mūsu stiprā pils" (Ein feste Burg ist unser Gott) jau 16. gadsimtā, pakāpeniski folklorizējoties. Pēdējā frāze tādēļ plaši pazīstama kā dziedams tosts "Uz to mums atkal jāiedzer".[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Johans Pahelbels
  • Arnfried Edler: Pachelbel, Johann. In: Neue Deutsche Biographie (NDB). Band 19, Duncker & Humblot, Berlin 1999, S. 745 f.
  • Jean M. Perreault: The thematic catalogue of the musical works of Johann Pachelbel. Scarecrow Press, Lanham, Md. 2004. 414 S. ISBN 0-8108-4970-4
  • Kathryn Jane Welter: Johann Pachelbel: organist, teacher, composer: a critical reexamination of his life, works, and historical significance. Ann Arbor, Michigan UMI Dissertation Services, 2001. 384 S.