Georgs Frīdrihs Hendelis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Georgs Frīdrihs Hendelis
Georg Friedrich Händel
G.F. Hendelis
G.F. Hendelis
Personīgā informācija
Dzimis 1685. gada 23. februārī
Halle, tagad Saksija-Anhalte, Vācijas Federatīvā Republika
Miris 1759. gada 14. aprīlī (74 gadi)
Londona, Anglija
Tautība vācietis
Vecāki Georgs un Dorotea Hendeļi

Georgs Frīdrihs Hendelis (vācu: Georg Friedrich Händel, 1685. gada 23. februāris1759. gada 14. aprīlis) bija vācu baroka komponists, kurš lielu daļu no mūža pavadījis Londonā.

Biogrāfijas galvenās iezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

šai laikā iezīmējas sacensība ar itāļu komponistu Skarlati klavesīna spēlē.

Pazīstamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Operas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarakstījis pavisam 44 operas.

Operetes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oratorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaņdarba piemērs:

Kopā ap 30 oratorijas:

Citi slavenākie skaņdarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oratoriju sacerēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatojoties uz Bībeles leģendām, viņš radījis episki varenas, dramatiski pret apspiedējiem vērstas tautas ciešanas. Oratoriju tematika atbilda augstajiem mērķiem, ko mūzikā izvirzīja Hendelis, līdz ar to nebija tādu satura izkropļojumu kā ''opera seria''. Apkopojis vesela laikmeta kora dziedāšanas tradīcijas. Tieši koru dziedājums piešķir darbiem monumentalitāti. P.Čaikovskis par to izteicies, ka līdz ar to piešķirts dominējošs spēka un varenības efekts.[1] Kora funkcija pieauga tajos darbos, kur galvenais spēks ir tautā ("Izraēlieši Ēģiptē" Šūmanis nosaucis par kora simfoniju). Kora intonācijas dažkārt papildina arī angļu folkloras motīvi.

Bēthovens par šīm oratorijām izteicies: Redziet, pie kā vajag mācīties, lai vienkāršiem līdzekļiem sasniegtu satriecošu efektu.[2]

Citi darbi, devums mūzikas vēsturē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacerējis operas operetes, oratorijas, darbus klavesīnam, ērģelēm.

Pēdējos dzīves gadus pavadījis aklumā Anglijā. Uzzinot par viņa nāvi, to uztvēra kā nacionālu zaudējumu, bet komponistu nevar uzskatīt tikai par vienas kultūras sasniegumu kaldinātāju: viņš attīstījis vāciešu polifoniju, itāļu operu; angļu kora kultūras tradīcijas arī piedzīvoja augšupeju, pateicoties šim komponistam.

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vispārējā mūzikas vēsture 1. daļa, Rīga, 1984, 71. lpp.
  2. Vispārējā mūzikas vēsture 1. daļa, Rīga, 1984, 74. lpp.