Georgs Frīdrihs Hendelis
|
||||||||||||||||
Georgs Frīdrihs Hendelis (vācu: Georg Friedrich Händel, 1685. gada 23. februāris — 1759. gada 14. aprīlis) bija vācu baroka komponists.
Satura rādītājs |
Biogrāfijas galvenās iezīmes[izmainīt šo sadaļu]
|
|
- dzimis 1685. gada 23. februārī, Hallē
- ērģelnieks Hallē (1702-1703)(17 gadu vecumā)
- Hamburgas operteātra vijolnieks un klavesīnists (1703-1706)
- dzīvo un mācās Itālijā (1706-1710)
šai laikā iezīmējas sacensība ar itāļu komponistu Skarlati klavesīna spēlē.
- Hannoveres kūrfirsta galma kapelmeistars (1710-1716)
- pārceļas uz Londonu (1717), kur pastāvīgi strādā līdz mūža beigām. lielā mērā uzskatāms par angļu komponistu. Daudz nodarbojies ar operu komponēšanu, bet izteikti traucējuši aristokrātijas novecojušie uzskati saistībā ar to sižetiem.
- mirst 1759. gada 14. aprīlī Londonā, apglabāts Vestminsteras abatijā
Pazīstamākie darbi[izmainīt šo sadaļu]
Operas[izmainīt šo sadaļu]
Sarakstījis pavisam 44 operas.
- Rinaldo (1711)
- Radamisto (1720)
- Jūlijs Cēzars Ēģiptē (1724)
- Kserkss (1738)
- Aleksandrs(1726)
- Rodelinda(1725)
- Admets(1728)
Operetes[izmainīt šo sadaļu]
- ''Akīds un Galateja''(1708. gads)
Oratorijas[izmainīt šo sadaļu]
-
Aleluja koris no oratorijas "Mesija" - Problēmas failu atskaņošanā? Skatīt mediju palīdzību.
Kopā ap 30 oratorijas:
- ''Brīvprātīgo himna''
- ''Gadījuma oratorija'' ''Occasional oratorio''(1746)
- Zauls (1739)
- Izraēlietis Ēģiptē (1739)
- Mesija (1740)
- Samsons (1741)
- Jūda Makabejs (1747)
Citi slavenākie skaņdarbi[izmainīt šo sadaļu]
- kompozīcija orķestrim Mūzika uz ūdens (1717)
- kompozīcija orķestrim Karaliskā uguņošanas mūzika (1749)
Oratoriju sacerēšana[izmainīt šo sadaļu]
Pamatojoties uz Bībeles leģendām, viņš radījis episki varenas, dramatiski pret apspiedējiem vērstas tautas ciešanas. Oratoriju tematika atbilda augstajiem mērķiem, ko mūzikā izvirzīja Hendelis, līdz ar to nebija tādu satura izkropļojumu kā ''opera seria''. Apkopojis vesela laikmeta kora dziedāšanas tradīcijas. Tieši koru dziedājums piešķir darbiem monumentalitāti. P.Čaikovskis par to izteicies, ka līdz ar to piešķirts dominējošs spēka un varenības efekts.[1] Kora funkcija pieauga tajos darbos, kur galvenais spēks ir tautā ("Izraēlieši Ēģiptē" Šūmanis nosaucis par kora simfoniju). Kora intonācijas dažkārt papildina arī angļu folkloras motīvi.
Bēthovens par šīm oratorijām izteicies: Redziet, pie kā vajag mācīties, lai vienkāršiem līdzekļiem sasniegtu satriecošu efektu.[2]
Citi darbi, devums mūzikas vēsturē[izmainīt šo sadaļu]
Sacerējis operas operetes, oratorijas, darbus klavesīnam, ērģelēm.
Pēdējos dzīves gadus pavadījis aklumā Anglijā. Uzzinot par viņa nāvi, to uztvēra kā nacionālu zaudējumu, bet komponistu nevar uzskatīt tikai par vienas kultūras sasniegumu kaldinātāju: viņš attīstījis vāciešu polifoniju, itāļu operu; angļu kora kultūras tradīcijas arī piedzīvoja augšupeju, pateicoties šim komponistam.
Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu]
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]