Juzefats Zībergs
Juzefats Zībergs (poļu: Józefat Zyberk zu Wischling, vācu: Josephatus von Syberg zu Wischling; dzimis 1684. gadā, miris 1776. gadā) bija Polijas—Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1769. līdz 1775. gadam.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1684. gadā Gotharda Ksavjera Zīberga (miris 1704) un viņa sievas Mariannas, dzimušas Bergas, ģimenē. Apprecējās ar Magdalēnu Budbergu (Bönninghausen gen. Budberg, 1712-1770).[1] 1727. gadā viņš no Līdinghauzeniem-Volfiem (Lüdinghausen gen. Wolff) nopirka Līksnas un Kalupes muižas.
1767. gadā kļuva par Inflantijas vaivadijas kastelānu, vēlāk par vaivadu (1769—1775). Pēc Latgales pievienošanas Krievijas Impērijai dzīvoja Līksnas muižā, kur 1770. gadā bija uzcēlis baznīcu un muižas pili. 1773. gadā ieguva Arendoles muižu. Miris 1776. gada 28. janvārī.[2]
Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sieva Magdalēna, dzimusi Budberga (1712—1770)
- Meita Ludvika (Luīze) Anna (1729—1788), dzīvesbiedrs Inflantijas vaivads Jans Andžejs Jozefs Borhs
- Meita Barbara (1731—1811) precējusies Tīzenhauzena, kuras mazdēla Konstantīna Tīzenhauzena (1786—1853) ģimenē ir dzimusi Marija Tīsenhauzena-Pšezdzecka, albuma — dāvanas Romas pāvestam Leo XIII izveides iniciatore.[2]
- Dēls Jans Tadeušs Zībergs (1739—1806), mantoja vecāku īpašumus, mazmeita — Izabella Helēna Plātere-Zīberga (1785—1849)
- Dēls Juzefs Staņislavs Zībergs (?-1816)
- Dēls Jans Kazimirs Zībergs (1742—1820), dzimis Ilūkstē