Inflantijas vaivadija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Województwo inflanckie
Inflantijas vaivadija
Žečpospoļitas province
Blank.png
1621 (1667) – 1772 Vitebsk gub coa.png

Ģerbonis of Inflantijas vaivadijas

Ģerbonis

Location of Inflantijas vaivadijas
Inflantijas vaivadija un Piltenes apgabals Žečpospoļitas sastāvā
Pārvaldes centrs Daugavpils
Politiskā struktūra Vaivadija
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - No Pārdaugavas hercogistes atdalīja Zviedru Vidzemi, daļa no Cēsu vaivadijas palika Polijas-Lietuvas pakļautībā
 - Poļu-zviedru karš 1621. gads
 - Otrais Ziemeļu karš
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Pirmā Polijas dalīšana 1772. gada 5. augusts
Platība 12 000 km²
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā
Senlatvijas valstis un zemes
Kuršu zemes, Līvu zemes, Jersikas valsts
Zemgaļu valsts, Kokneses valsts
Sēļu zemes, Tālavas un Atzeles valstis
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija
Kurzemes bīskapija, Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis
Zemgales bīskapija
Sēlijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karaliste
Ārvalstu atkarībā
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals
Pārdaugavas hercogiste, Zviedru Vidzeme, Inflantijas vaivadija
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Modernās Latvijas izveide
Jaunlatvieši, Jaunā strāva
1905. gada revolūcija
Oberosts, Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Republika (1918-1940)
Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācija 1941-1945
Latvijas PSR
Latvijas Tautas fronte
Dziesmotā revolūcija
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
Latvijas Republika (no 1990)
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Inflantijas vaivadija (poļu: Województwo inflanckie) vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas hercogistes daļa, kas palika tiešā Žečpospoļitas pārvaldībā pēc Polijas-Zviedrijas kara beigām (1621.-1772.).

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākumā visa Livonija, izņemot zviedru kontrolē esošo Ziemeļigauniju un dāņu kontrolē esošās Kurzemes un Sāmsalas bīskapijas, pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā nonāca Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldībā. 1566. gadā, pēc Livonijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas ("Sigismunda Augusta privilēģija") tā tika nosaukta par "Livonijas hercogisti" Lietuvas lielkņazistes sastāvā. Par pirmo gubernatoru tika iecelts Jans Hodkevičs (1566.-1578.). 1569. gadā pēc Žečpospoļitas izveides, tā kļuva par abu valstu kopēju domēni (kondomīniju).

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc zviedru uzvaras Pirmajā Poļu-zviedru karā Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijas dienvidaustrumu daļa (Poļu Vidzeme) palika "Abu tautu kopvalsts" sastāvā. Otrā Ziemeļu kara laikā krievu okupētajā vaivadijas daļā 1656. gadā tika nodibināta "Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija", kuru Polija-Lietuva atguva pēc 1667. gada Andrusovas pamiera. Šajā laikā liela daļa vietējo iedzīvotāju bija spiesti pāriet pareizticībā vai arī tika deportēti, viņu vietā Latgalē ienāca krievu zemnieki. Tikai 1667. gadā Polijas-Lietuvas Seims oficiāli nolēma atgūtajai teritorijai piešķirt kņazistes nosaukumu (tytuł księstwa) un vaivadijas iekārtu, sadalot to četros traktos. Vaivadijas ģerbonis bija vecais Pārdaugavas hercogistes ģerbonis - sudraba grifs uz sarkana vairoga ar Sigismunda Augusta iniciāļiem "SA".

Pārvaldes iekārta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijas-Lietuvas seimā vaivadiju pārstāvēja trīs senatori: Inflantijas bīskaps, vaivads un kastelāns (cietokšņa priekšnieks). Pašpārvaldi veica Inflantijas seimiks, kas sanāca Daugavpilī. Vaivadijas muižniecību (šļahtu) veidoja pārpoļotas Livonijas bruņinieku dzimtas - Tīzenhauzeni (Tiesenhausen), Felkerzāmi (Voelkersahm), Grothusi (Grotthuß), Dēnhofi (Dehnhoff), Korfi (Korff), Plāteri-Zībergi (Plater-Sieberg), Manteifeļi (Manteuffel), Rēmeri (Römer) un citas.

Administratīvais sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie cietokšņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inflantijas vaivadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Teodors Dēnhofs (Teodor Denhoff) (1620.-1622.)
  • Joahims Tarnovskis (Joachim Tarnowski) (1627.-1641.)
  • Tomass Sapeha (Tomasz Sapieha) (1641.-1643.)
  • Gerhards Dēnhofs (Gerard Denhoff) (1643.-1648.)
  • Nikolajs Korfs (Mikołaj Korff) (1656.) - lūdza zviedru karaspēkam palīdzību Latgales aizstāvēšanai pret krieviem
  • Pžeclavs Leščinskis (Przecław Leszczyński)
  • Aleksandrs Moršļins (Alexander Morszlyn)
  • Jeronīms Radzejovskis (Hieronim Radziejowski) (1667)
  • Jānis Teodors Šlībens (Jan Teodor Schlieben) (pirms 1681-1695)
  • Georgs Plāters (Jerzy Płatem vai Jan Andrzej Plater) (1695-1696)
  • Oto Fridrihs Felkerzāms (Otto Fryderyk Felkierzamb) (1696-1705)
  • Fabiāns Plāters (Fabian Plater) (1705-1707)
  • Stefans Kārlis Grothuss (Stefan Karol Grothus) (1707-1709)
  • Jānis Koss (Jan Koss vai Józef Kos) (1709-1713)
  • Andrejs Glenbockis (Jędrzej Głębocki) - īslaicīgi
  • Pēteris Pžebendovskis (Piotr Przebendowski) (1713-1722)
  • Antons Morštins (Antoni Morsztyn) (1722-1735)
  • Vilhelms Plāters (Wilhelm Płatem vai Jan Ludwik Plater) (1735-1736)
  • Francis Jēkabs Šembeks (Franciszek Jakub Szembek) (1737-1765)
  • Jānis Andrejs Borhs (Jan Andrzej Borch) (1765-1767)
  • Staņislavs Bžostovskis (Stanisław Brzostowski) (1767-1769)
  • Jāzeps (Jānis) Zībergs (Jozafat (Jan) Zyberg) (1769-1775)
  • Jānis Teodors Zībergs (Jan Tadeusz Zyberg) (1775-1778)
  • Kaspars Rogaļinskis (Gaspar Rogaliński) (1778-1788)
  • Ādams Felkerzāms (Adam Falkierzamb) (1790-1794)

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadiju anektēja Krievijas impērija un pievienoja Pleskavas guberņai.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. European Kingdoms (angliski)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Pārdaugavas hercogiste
Inflantijas vaivadija
16291772
Pēc:
Pleskavas guberņas
Latgales daļa
Pirms:
Pārdaugavas hercogiste
Zviedru Vidzeme
16291721
Pēc:
Vidzemes guberņa
Pirms:
Livonijas ordenis
Kurzemes un Zemgales hercogiste
15611795
Pēc:
Kurzemes guberņa