Inflantijas vaivadija
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
Inflantijas vaivadija (poļu: Województwo inflanckie) vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas hercogistes daļa, kas palika tiešā Žečpospoļitas pārvaldībā pēc Polijas-Zviedrijas kara beigām (1621.-1772.).
Satura rādītājs |
Priekšvēsture [izmainīt šo sadaļu]
- Sākumā visa Livonija, izņemot zviedru kontrolē esošo Ziemeļigauniju un dāņu kontrolē esošās Kurzemes un Sāmsalas bīskapijas, pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā nonāca Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldībā.
- 1566. gadā, pēc Livonijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas ("Sigismunda Augusta privilēģija") tā tika nosaukta par "Livonijas hercogisti" Lietuvas lielkņazistes sastāvā. Par pirmo gubernatoru tika iecelts Jans Hodkevičs (1566.-1578.).
- 1569. gadā pēc Žečpospoļitas izveides, tā kļuva par abu valstu kopēju domēni (kondomīniju).
Izveide [izmainīt šo sadaļu]
- Pēc zviedru uzvaras Pirmajā Poļu-zviedru karā Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijas dienvidaustrumu daļa (Poļu Vidzeme) palika "Abu tautu kopvalsts" sastāvā.
- Otrā Ziemeļu kara laikā krievu okupētajā vaivadijas daļā 1656. gadā tika nodibināta "Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija", kuru Polija-Lietuva atguva pēc 1667. gada Andrusovas pamiera. Šajā laikā liela daļa vietējo iedzīvotāju bija spiesti pāriet pareizticībā vai arī tika deportēti, viņu vietā Latgalē ienāca krievu zemnieki.
- Tikai 1667. gadā Polijas-Lietuvas Seims oficiāli nolēma atgūtajai teritorijai piešķirt kņazistes nosaukumu (tytuł księstwa) un vaivadijas iekārtu, sadalot to četros traktos. Vaivadijas ģerbonis bija vecais Pārdaugavas hercogistes ģerbonis - sudraba grifs uz sarkana vairoga ar Sigismunda Augusta iniciāļiem "SA".
Pārvaldes iekārta [izmainīt šo sadaļu]
Polijas-Lietuvas seimā vaivadiju pārstāvēja trīs senatori: Inflantijas bīskaps, vaivads un kastelāns (cietokšņa priekšnieks). Pašpārvaldi veica Inflantijas seimiks, kas sanāca Daugavpilī. Vaivadijas muižniecību (šļahtu) veidoja pārpoļotas Livonijas bruņinieku dzimtas - Tīzenhauzeni (Tiesenhausen), Felkerzāmi (Voelkersahm), Grothusi (Grotthuß), Dēnhofi (Dehnhoff), fon Korfi (Korff), Plāteri-Zībergi (Plater-Sieberg), Manteifeļi (Manteuffel), Rēmeri (Römer) un citas.
Administratīvais sadalījums [izmainīt šo sadaļu]
- Daugavpils trakts (trakt dyneburski)
- Rēzeknes trakts (trakt rzeżycki)
- Ludzas trakts (trakt lucyński)
- Viļakas trakts (trakt marienhauski)
Galvenie cietokšņi [izmainīt šo sadaļu]
- Daugavpils (poļu: Dyneburg)
- Rēzekne (poļu: Rzeżyca)
- Viļaka (vācu: Marienhaus)
- Ludza (poļu: Lucyn)
- Krustpils (poļu: Kryżborg vai Kryżbork, vācu: Kreuzburg vai Kreutzburg, latīņu: Cruceborch)
-
Krustpils pils mūsdienās
-
Senā Daugavpils pils pirms 1577. gada
-
Daugavpils cietoksnis pirms 1700. gada
-
Daugavpils cietoksnis mūsdienās
-
Rēzeknes pils drupas pēc sagraušanas 1656. gadā
-
Rēzeknes pilsdrupas mūsdienās
-
Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā
-
Ludzas pilsdrupas mūsdienās
-
Marienhauzenas pils drupas pēc sagraušanas 18. gs. sākumā
-
Viļakas pilsdrupas mūsdienās
Inflantijas vaivadi [izmainīt šo sadaļu]
- Teodors Dēnhofs (Teodor Denhoff) (1620.-1622.)
- Joahims Tarnovskis (Joachim Tarnowski) (1627.-1641.)
- Tomass Sapeha (Tomasz Sapieha) (1641.-1643.)
- Gerhards Dēnhofs (Gerard Denhoff) (1643.-1648.)
- Nikolajs Korfs (Mikołaj Korff) (1656.) - lūdza zviedru karaspēkam palīdzību Latgales aizstāvēšanai pret krieviem
- Pžeclavs Leščinskis (Przecław Leszczyński)
- Aleksandrs Moršļins (Alexander Morszlyn)
- Jeronīms Radzejovskis (Hieronim Radziejowski) (1667)
- Jānis Teodors Šlībens (Jan Teodor Schlieben) (pirms 1681-1695)
- Georgs Plāters (Jerzy Płatem vai Jan Andrzej Plater) (1695-1696)
- Oto Fridrihs Felkerzāms (Otto Fryderyk Felkierzamb) (1696-1705)
- Fabiāns Plāters (Fabian Plater) (1705-1707)
- Stefans Kārlis Grothuss (Stefan Karol Grothus) (1707-1709)
- Jānis Koss (Jan Koss vai Józef Kos) (1709-1713)
- Andrejs Glenbockis (Jędrzej Głębocki) - īslaicīgi
- Pēteris Pžebendovskis (Piotr Przebendowski) (1713-1722)
- Antons Morštins (Antoni Morsztyn) (1722-1735)
- Vilhelms Plāters (Wilhelm Płatem vai Jan Ludwik Plater) (1735-1736)
- Francis Jēkabs Šembeks (Franciszek Jakub Szembek) (1737-1765)
- Jānis Andrejs Borhs (Jan Andrzej Borch) (1765-1767)
- Staņislavs Bžostovskis (Stanisław Brzostowski) (1767-1769)
- Jāzeps (Jānis) Zībergs (Jozafat (Jan) Zyberg) (1769-1775)
- Jānis Teodors Zībergs (Jan Tadeusz Zyberg) (1775-1778)
- Kaspars Rogaļinskis (Gaspar Rogaliński) (1778-1788)
- Ādams Felkerzāms (Adam Falkierzamb) (1790-1794)
Likvidācija [izmainīt šo sadaļu]
Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadiju anektēja Krievijas impērija un pievienoja Pleskavas guberņai.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- European Kingdoms (angliski)
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā  |
||
|---|---|---|
| Pirms: Pārdaugavas hercogiste |
Inflantijas vaivadija 1629—1772 |
Pēc: Pleskavas guberņas Latgales daļa |
| Pirms: Pārdaugavas hercogiste |
Zviedru Vidzeme 1629—1721 |
Pēc: Vidzemes guberņa |
| Pirms: Livonijas ordenis |
Kurzemes un Zemgales hercogiste 1561—1795 |
Pēc: Kurzemes guberņa |
