Karlovicas līgums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Karlovicas līgums, jeb Karlovcu līgums tika parakstīts 1699. gada 26. janvārī Sremski Karlovcos (serbu valodā: Сремски Карловци, horvātu: Srijemski Karlovci, vācu: Karlowitz, turku: Karlofça, ungāru: Karlóca), mūsdienu Serbijā, Lielā turku kara (1683-1679) beigās. Sentas kaujā, kas bija pēdējā šī kara kauja, Osmaņu impērijas armija tika pilnībā sakauta.

Pēc kara notika divu mēnešu ilgas sarunas starp Osmaņu impēriju un Svēto savienību (Habsburgu monarhija, Polija-Lietuva, Venēcijas Republika un Maskavas lielkņaziste). Ar līgumu Osmaņu impērija cedēja lielāko daļu Ungārijas, Transilvānijas un Slavonijas Austrijai un Polijai atdeva Podoliju. Venēcija ieguva Dalmāciju un Moreju (lielākā daļa no Peloponēsas pussalas, kuru Osmaņu impērija atkal atguva ar 1718. gada Pasarovicas līgumu).

Karlovicas līgums iezīmēja Osmaņu impērijas teritoriju sarukšanas sākumu Austrumeiropā un līdz ar to par valdošo lielvaru Centrāleiropā kļuva Habsburgu monarhija.