Kristalina Georgijeva
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Kristalina Ivanova Georgijeva-Kinova (bulgāru: Кристалина Иванова Георгиева-Кинова; dzimusi 1953. gada 13. augustā) ir Bulgārijas ekonomiste. Kopš 2019. gada viņa ir Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore. No 2014. līdz 2016. gadam viņa bija Eiropas Komisijas prezidenta vietniece Žana Kloda Junkera vadībā. No 2017. līdz 2019. gadam viņa bija Pasaules Bankas galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus pēc Džima Jonga Kima atkāpšanās no amata.
Dzīves sākums, izglītība un akadēmiskais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kristalina Georgijeva dzimusi 1953. gada 13. augustā Sofijā. Viņas māte bija no Ļubimecas pilsētas, bet tēvs bija būvinženieris, kurš pārraudzīja valsts ceļu būves projektus. Tēva vectēvs bija ievērojams bulgāru nacionālais revolucionārs Ivans Karšovskis.
1976. gadā Georgijeva Kārļa Marksa institūtā (tagad Nacionālās un pasaules saimniecības universitāte) ieguva augstāko izglītību politekonomijā un socioloģijā. 1977. gadā viņa tur sāka zinātnisko darbu, un vēlāk kļuva par asociēto profesori. 1986. gadā viņa aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu "Vides aizsardzības politika un ekonomiskā izaugsme ASV". 1980. gadu beigās viņa veica arī pēcdiploma pētījumus un studijas dabas resursu ekonomikā un vides politikā Londonas Ekonomikas skolā. Viņa ieguva papildu specializāciju uzņēmumu finansēs Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un Pasaules Bankas cilvēkresursu apmācības programmās Hārvarda Biznesa skolā.
Georgijeva ir strādājusi dažādos akadēmiskos un konsultāciju amatos Bulgārijā un ASV, kā arī uzstājusies ar lekcijām Austrālijas Nacionālajā universitātē, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, Cjinhua universitātē, Jeila universitātē, Hārvarda universitātē, Londonas Ekonomikas augstskolā un Klusā okeāna dienvidu daļas universitātē (Fidži). Viņa ir vairāk nekā 100 zinātnisko rakstu autore, kā arī mikroekonomikas mācību grāmatas autore. Georgijeva brīvi runā bulgāru, angļu un krievu valodā, kā arī nedaudz runā franču valodā.
Darbs Pasaules Bankas grupā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1993. gadā Kristalina Georgijeva sāka strādāt Pasaules Bankas grupā kā vides ekonomiste Eiropā un Centrālāzijā. Pēc tam viņa ieņēma dažādus amatus bankā, līdz kļuva par Vides departamenta direktori, kas atbild par Pasaules Bankas vides stratēģiju, politiku un aizdevumiem. Šajā amatā viņa pārraudzīja aptuveni 60 % Pasaules Bankas grupas aizdevumu operāciju. No 2004. līdz 2007. gadam viņa bija šīs institūcijas direktore un pastāvīgā pārstāve Krievijas Federācijā birojā Maskavā.
2007. gadā Georgijeva atgriezās Vašingtonā, kļūstot par Pasaules Bankas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un operāciju direktori. 2008. gada martā viņa kļuva par Pasaules Bankas viceprezidenti un korporatīvo sekretāri, kas ietvēra galveno atbildību par saziņu ar iestādes izpilddirektoru padomes locekļiem, kas pārstāv bankas akcionārus (dalībvalstu valdības). 2010. gada janvārī Georgijeva paziņoja par nodomu atkāpties no šī amata, ņemot vērā viņas izvirzīšanu Eiropas Savienības Komisijas locekļa amatam.
Eiropas komisāre[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2010. gada 19. janvārī no Eiropas Komisijas prezidenta Barozu biroja tika saņemta informācija, ka Bulgārijas valdība ir izvirzījusi Kristalinas Georgijevas kandidatūru Rumjanas Želevas vietā pēc tam, kad Eiropas Parlaments noraidīja šo kandidāti. 4. februārī Eiropas Parlaments pēc noklausīšanās rekomendēja Georgijevas kandidatūru Eiropas komisāres starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas jautājumos amatam. 9. februārī Eiropas Parlaments apstiprināja Barozu Komisijas otro kolēģiju, kurā bija arī Georgijeva, un nākamajā dienā viņa stājās amatā.
Georgijeva trīskāršoja finansējumu bēgļu krīzei Eiropā. Viņa bija iesaistīta Eiropas Savienības (ES) reaģēšanas pasākumu koordinēšanā saistībā ar 2010. gada Haiti zemestrīces, Čīles zemestrīces un plūdu Pakistānā humānajām sekām. Pēc 2014. gada maija plūdiem Dienvidaustrumeiropā Georgijeva koordinēja palīdzības sniegšanu pēc katastrofas un palīdzēja sagatavot Serbijas lūgumu par palīdzību pat 1 miljarda eiro apmērā gadā.
Papildus konkrētiem pasākumiem krīzes situāciju risināšanai komisāre Georgijeva strādāja pie trim galvenajām viņas pilnvaru prioritātēm, proti, ES reaģēšanas spēju stiprināšanas krīzes situācijās, Eiropas Brīvprātīgo korpusa izveides, kas darbojas saskaņā ar Lisabonas līgumu, un ES rīcības plāna pārskatīšanas atbilstoši tā dēvētajam Konsensam par humāno palīdzību.
2014. gada beigās, veidojot jauno Eiropas Komisiju, Žans Klods Junkers Kristalinai Georgijevai uzticēja prezidenta vietnieces amatu budžeta un cilvēkresursu jautājumos. Junkera valdību apstiprināja 1. novembrī. Georgijeva bija atbildīga par 33 tūkstošiem darbinieku, un ziņoja par Eiropas Savienības budžeta izlietojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai.
Pasaules Bankas izpilddirektore un pagaidu prezidente[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2016. gada 28. oktobrī Pasaules Banka paziņoja, ka Georgijeva kļūs par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Starptautiskās Attīstības asociācijas pirmo izpilddirektori (būtībā Pasaules Bankas izpilddirektori).[1][2] Viņa amatā stājās 2017. gada 2. janvārī.
2018. gada 21. aprīlī tika paziņots, ka Pasaules Bankas akcionāri apstiprināja vērienīgu pasākumu kopumu, kas ietver 13 miljardu ASV dolāru apmaksātā kapitāla palielināšanu, virkni iekšējo reformu un politikas pasākumu kopumu, kas ievērojami stiprina globālās nabadzības apkarošanas institūcijas spēju palielināt resursus un pildīt savu misiju tajos pasaules reģionos, kuros palīdzība ir visvairāk nepieciešama; Georgijevai bija nozīmīgākā loma šī palielinājuma nodrošināšanā, kas ir lielākais finansējuma palielinājums bankas vēsturē.
2019. gada 7. janvārī tika paziņots, ka Pasaules Bankas grupas prezidents Džims Jons Kims atkāpsies no amata, un Georgijeva 1. februārī kļūs par Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenti un pildīs pienākumus līdz 8. aprīlim, kad prezidenta amatā stāsies Deivids Malpass.
Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2019. gada 29. septembrī Kristalina Georgijeva tika iecelta par nākamo Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektori, nomainot Kristīni Lagardu, kura atstāja amatu, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas izpildvaldes vadītāju. Georgijevas piecu gadu pilnvaru termiņš sākās 2019. gada 1. oktobrī.
2024. gada 12. aprīlī SVF valde atkārtoti iecēla Georgievu izpilddirektores amatā uz otro piecu gadu termiņu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Kristalina Georgieva Appointed Chief Executive Officer of IBRD/IDA The World Bank, 2016-10-28
- ↑ World Bank appoints Kristalina Georgieva as chief executive The Guardian, 2016-10-28
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristalina Georgijeva.- Kristalina Georgieva, Managing Director of the International Monetary Fund European Commission
- Kristalina Georgieva The World Bank Group
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Karels De Gihtskā Eiropas komisārs attīstības un humānās palīdzības jautājumos |
Eiropas komisāre starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas jautājumos 2010 — 2014 |
Pēctecis: Nevens Mimicakā Eiropas komisārs starptautiskās sadarbība un attīstības jautājumos |
| Pēctecis: Hristoss Stilianidiskā Eiropas komisārs humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas jautājumos | ||
| Priekštecis: Jaceks Dominikskā Eiropas komisārs finanšu programmēšanas un budžeta jautājumos |
Eiropas komisāre budžeta un cilvēkresursu jautājumos 2014 — 2017 |
Pēctecis: Ginters Etingers |
| Priekštecis: Sri Muljani Indravatikā Pasaules Bankas rīkotājdirektors un izpilddirektors |
Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Starptautiskās Attīstības asociācijas (Pasaules Bankas) izpilddirektore 2017 — 2019 |
Pēctecis: |
| Priekštecis: Džims Jons Kims |
Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidente 2019. gads |
Pēctecis: Deivids Malpass |
| Priekštecis: Kristīne Lagarda |
Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kopš 2019. gada |
Pēctecis: |
|