Sofija
| Sofija София |
|||
|
|||
|
Sofija
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Platība | |||
| - Kopējā | 492 km² | ||
| Augstums vjl | 550 m | ||
| Iedzīvotāji (2011. gadā) | |||
| - kopā | 1 232 088 | ||
| - blīvums | 2 504,2/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa: sofia.bg/en/index en.asp | |||
Sofija (bulgāru: София) ir pilsēta Bulgārijas rietumos Vitošas piekājē. Valsts galvaspilsēta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Arheoloģija liecina, ka Sofijas vietā jau 8. gadsimtā p.m.ē. bijusi apmetne. 29. gadā romieši ieņēma trāķiešu pilsētu Serdiku (Serdica).
Romiešu laikā Serdika bija Dakijas (Dacia) provices centrs, bet Diokletiāna un Konstantīna laikā Iekšzemes Dakijas (Dacia Mediterranea) centrs. 342.—343. gadā (iespējams, līdz 344. gadam) Serdikā notika Serdikas koncils.
441.gadā pilsētu nopostīja huņņi. Bizantijas imperators Justiniāns pilsētu atjaunoja un nosauca par Triadicu. 809.gadā pilsētu ieņēma bulgāri un pārdēvēja to par Sredecu. 1376. gadā to nosauca par Sofiju (grieķu - gudrība).
1382. gadā Sofiju ieņēma osmāņi un tā kļuva par Osmāņu impērijas provinces Rumēlijas centru. 1443. gadā pilsētu nodedzināja poļu un ungāru karaspēks karaļa Vladislava III Varnieša vadībā. 1878. gadā Sofiju ieņēma krievu karaspēks un 1879.gadā tā kļuva par Bulgārijas galvaspilsētu. 2. Pasaules kara laikā pilsētu ieņēma padomju karaspēks.
Ievērojamākās vietas [izmainīt šo sadaļu]
- Aleksandra Ņevska katedrāle
- Vitoška - pilsētas centrālā iela
Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
Sofijā dzimuši:
- Asens Jordanovs (Асен Йорданов; 1896—1967) — aviokonstruktors
- Galērijs (Galerius Maximianus; ap 240—311) — Romas imperators
- Ivans Kostovs (Иван Костов; 1949) — politiķis
- Georgijs Markovs (Георги Марков; 1929—1978) — rakstnieks un disidents
- Antuaneta Stefanova (Антоанета Стефанова) — šahiste
- Hristo Šopovs (Христо Шопов; 1964) — aktieris
- Cvetans Todorovs (Цветан Тодоров; 1939) — filozofs