Bulgārija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bulgārijas Republika
Република България
Bulgārijas karogs Bulgārijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaМила Родино
Location of Bulgaria
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sofija
42°41′N 23°19′E
Valsts valodas bulgāru valoda
Etniskās grupas  84% bulgāri
  9% turki
  5% čigāni
  2% citi
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Rosens Plevnelijevs
 -  Premjerministrs Bojko Borisovs
Izveidošanās
 -  Viduslaiku karaliste 681. gadā 
 -  Pirmpēdējā neatkarīgā valsts 1422. gadā 
 -  Atjaunošana 1878. gadā 
 -  Apvienošana ar Austrumrumēliju 1885. gadā 
 -  Pilna suverinitāte 1908. gadā 
Iestāšanās ES 2007. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 110 993 km² (104.)
 -  Ūdens (%) 0,3
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. g. 7 351 234 (97.)
 -  Blīvums 66,2/km² (139.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $96,778 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $12 851[1] 
Džini koef. (2003) 29,2 (zems
HDI (2010) 0,743 (augsts) (58.)
Valūta Bulgārijas leva (BGN)
Laika josla EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .bg
ISO 3166-1 kods 100 / BGR / BG
Tālsarunu kods +359

Bulgārija (bulgāru: България), oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos. Tā robežojas ar piecām citām valstīm: ziemeļos ar Rumāniju, rietumos ar Serbiju un Maķedoniju, dienvidos ar Grieķiju un Turciju. Austrumos to apskalo Melnā jūra. Bulgārijas platība ir 110 993 km², un tajā dzīvo aptuveni 7,35 miljoni iedzīvotāji. Valsts galvaspilsēta ir Sofija. Sofija ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākošās lielākās pilsētas ir Plovdiva un Varna.

Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām eksistējošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Ziemeļeiropas un citām Austrumeiropas valstīm uz Vidusjūras baseina zemēm un tirdzniecības ceļš no Rietumeiropas un Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Pirms bulgāri izveidoja savu valsti, šajā reģionā lielā ietekme bija Senajai Grieķijai, Romas impērijai un Bizantijai. Viduslaikos gadsimtiem ilgi Bulgārijas attīstība bija atkarīga no Osmaņu impērijas. Turku elementi vēl joprojām ir sastopami bulgāru arhitektūrā, folkmūzikā un dejās.

Neatkarību no Osmaņu impērijas Bulgārija atguva 19. gadsimta beigās. 20. gadsimta vidū Bulgārija kļuva par Padomju Savienības satelītvalsti. Pie varas nonāca komunisti. 1990. gadu sākumā valstī tika gāzts komunisms un tā nonāca postkomunisma laikā. 2004. gadā tā kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2007. gadā — par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu bulgāru priekšteči bija Āzijas cilšu grupa, kas apdzīvoja Volgu un no turienes 6. gadsimta beigās pārceļoja Bizantijas teritorijā, aizņemot teritoriju uz dienvidiem no Donavas. Šajā teritorijā lielā skaitā jau dzīvoja agrāk ieceļojušas slāvu ciltis. Apmēram viena gadsimta laikā bulgāri pārslāvojās, pārņemot vietējo slāvu cilšu valodu un citas slāvu kultūras iezīmes. Vēlāk Bizantijas impērija atzina šo slāvu-bulgāru teritoriju par neatkarīgu valsti.

Tikai 9. gadsimta otrajā pusē, pateicoties lielā mērā Bizantijas misionāru Kirila un Metodija darbībai, bulgāri pieņēma kristīgo ticību. Modificējot grieķu alfabētu, viņi ielika arī pamatus mūsdienu kirilicas alfabētam, kas ir mūsdienu bulgāru, serbu, horvātu un krievu rakstības pamatā. Bulgāru pievēršanai kristīgai ticībai un alfabēta ieviešanai bija tālejošas sekas - tā rezultātā bulgāri, bet drīz arī dažas citas slāvu tautas tika piesaistītas Bizantijas kultūrai.

2007. gada 1. janvārī Bulgārija tika uzņemta Eiropas Savienībā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc kontūrkartes Bulgārija atgādina taisnstūri. Ziemeļos atrodas Rumānija, ar kuru lielāko daļu no robežas veido Donavas upe. Austrumos valsti apskalo Melnā jūra, dienvidos robežojas ar Turciju un Grieķiju, dienvidrietumos — ar Maķedoniju, bet rietumos — ar Serbiju. Galvaspilsēta ir Sofija, kas atrodas valsts rietumos, kalnainā apvidū.

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Relatīvi mazā diapazona robežās Bulgārijas ainavas ir ar pārsteidzošu topogrāfisko dažādību. Plašās zemienes mijās ar kalniem, caur kuriem upes ir izveidojušas šauras aizas. Izšķir trīs pamata fizioģeogrāfiskos reģionus: Ziemeļbulgāriju, Dienvidbulgāriju un pāreju starp šiem reģioniem.

Daļu no Ziemeļbulgārijas veido Donavas zemienes, kas galvenokārt ir purvainas. Uz dienvidiem sākas Balkānu kalni (Staras Planinas augstiene). Reģiona vidējais augstums ir aptuveni 200 metri virs jūras līmeņa. Augstākā virsotne šajā reģionā ir Boteva kalns (2376 metri virs jūras līmeņa).

Pārejas zonā starp Ziemeļbulgāriju un Dienvidbulgāriju atrodas Srednas Goras augstiene, Vitošas masīvs netālu no Sofijas, Augštrāķijas un Tundžas zemienes.

Dienvidbulgārijā atrodas vēl viens kalnu masīvs — Rodopi, kuru augstākā virsotne Musala (2925 metri virs jūras līmeņa) ir arī valsts augstākā virsotne (tā ir arī augstākā virsotne Balkānos). Vēl šajā reģionā ir Pirina kalni un Belasicas kalni, kā arī salīdzinoši daudz ezeru.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bulgārijas klimats ir maigs, mēreni kontinentālais, uz dienvidiem pāriet Vidusjūras klimata ietekmē. Bulgārijas kūrortiem raksturīga patīkami silti laika apstākļi no pavasara līdz rudenim. Peldēšanās sezona ilgst no maija līdz oktobrim. Ūdens temperatūra Melnajā jūrā vasarā sasniedz 25 °С. Vidējā gaisa temperatūra maijā ir 20 °С, jūnijā un septembrī 25 °С, jūlijā un augustā 26-28 °С.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1987. līdz 1999. gadam Bulgārija tika iedalīta deviņos apgabalos, bet kopš 1999. gada tā ir sadalīta 28 apgabalos. Visu apgabalu nosaukumi ir tieši tādi paši, kā to galvaspilsētu nosaukumi.

Apgabals Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Emblem of Blagoevgrad.svg Blagojevgradas apgabals Blagojevgrada 6449,5 324 110
Burgas-coat-of-arms.svg Burgasas apgabals Burgasa 7748,1 409 018
Dobrich-coat-of-arms.svg Dobričas apgabals Dobriča 4720 186 016
BG Gabrovo coa.svg Gabrovas apgabals Gabrova 2023 120 778
Haskovo-coat-of-arms.svg Haskovas apgabals Haskova 5533,3 242 030
Yambol Coat of Arms.jpg Jambolas apgabals Jambola 3355,5 129 156
Kardzhali-coat-of-arms.svg Kardžali apgabals Kardžali 3209 149 661
Kyustendil-coat-of-arms.svg Kjustendilas apgabals Kjustendila 3084 135 664
Lovech-coat-of-arms.svg Lovečas apgabals Loveča 4128 139 896
Coat of Arms of Montana (Bulgaria).png Montanas apgabals Montana 3635,5 145 601
Emblem of Pazardzhik.svg Pazardžikas apgabals Pazardžika 4456,9 271 273
Pernik-coat-of-arms.svg Pernikas apgabals Pernika 2390,5 133 750
Pleven-coat-of-arms.svg Plevenas apgabals Plevena 4334 266 144
Plovdiv-coat-of-arms.svg Plovdivas apgabals Plovdiva 5972,9 671 918
Emblem of Razgrad.png Razgradas apgabals Razgrada 2639,7 122 599
Rousse-coat-of-arms.svg Ruses apgabals Ruse 2803,4 230 847
Silistra Coat of Arms.gif Silistras apgabals Silistra 2846,3 117 576
BUL Сливен COA.png Slivenas apgabals Slivena 3544,1 193 609
Smolyan Coat of Arms.png Smoļanas apgabals Smoļana 3192,8 120 567
Sofija galvaspilsēta 1345 1 270 284
BG Sofia coa.svg Sofijas apgabals Sofija 7059 246668
Stara-Zagora-coat-of-arms.svg Staras Zagoras apgabals Stara Zagora 5151,1 327 576
Emblem of Shumen.png Šumenas apgabals Šumena 3389,7 180 452
Gerba targovishte.jpg Targovištes apgabals Targovište 2558,5 118 671
Varnas apgabals Varna 3819,5 468 220
Veliko-Tarnovo-coat-of-arms.svg Veliko Tarnovas apgabals Veliko Tarnova 4662 255 968
Coat of arms of Vidin.svg Vidinas apgabals Vidina 3032,9 99 016
Vratsa-coat-of-arms.svg Vracas apgabals Vraca 3619,7 184 930

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bulgārija ir unitāra daudzpartiju republika ar vienu likumdevēja iestādi — Nacionālo asambleju (Народно събрание), kurā ir 240 deputāti. Deputātus uz četriem gadiem ievēl tauta. Valsts galva ir prezidents — kopš 2002. gada 22. janvāra Georgijs Parvanovs —, bet valdības galva ir premjerministrs — kopš 2009. gada 27. jūlija Bojko Borisovs.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā Bulgārijā dzīvoja aptuveni 7,35 miljoni iedzīvotāji, no kuriem 84% ir bulgāri, 9% — turki, 5% — čigāni un tikai 2% ir citu tautību pārstāvji. No citu tautību pārstāvjiem visvairāk ir maķedonieši, armēņi, krievi, grieķi, rumāņi un tatāri. Bulgāri ir slāvu tauta.

Bulgārijā valsts valoda ir bulgāru valoda, kas pieder pie dienvidslāvu valodu atzara. Visradnieciskākā valoda bulgāru valodai ir maķedoniešu valoda. Rakstībā viņi izmanto kirilicu (bulgāru ortogrāfiju).

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atbilstošā Bulgārijas tā laika teritorijā dotie dati.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskajā arēnā bulgāriem ir izcili rezultāti tenisā, cīņas sportā, boksā un vingrošanā, bet, iespējams, vislabākie panākumi ir svarcelšanā. No komandu sporta veidiem lieliski panākumi ir volejbolā. Vīriešu volejbola izlase 2011. gadā Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) veidotajā rangā ieņēma augsto 7. vietu, bet dāmu volejbola izlase izcīnīja otro vietu Eiropas līgā.

Vasaras Olimpiskajās spēlēs Bulgārijas sportisti ir ieguvuši 212 medaļas (51 no tām ir zelta). Visvairāk (67 medaļas) ir izcīnītas svarcelšanā. Ziemas Olimpiskajās spēlēs ir izcīnītas tikai 6 medaļas, no kurām tikai viena ir zelta medaļa (1998. gadā Jekaterina Dafovska to izcīnīja biatlonā).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 (angliski) Bulgaria. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2011-04-12.

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]