Bulgārija
Vikipēdijas raksts
| Република България
Bulgārijas Republika
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Мила Родино |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Sofija |
|||||
| Valsts valodas | bulgāru valoda | |||||
| Etniskās grupas | 84% bulgāri 9% turki 5% čigāni 2% citi |
|||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Georgijs Parvanovs | ||||
| - | Premjerministrs | Sergejs Staniševs | ||||
| Izveidošanās | ||||||
| - | Viduslaiku karaliste | 681. gadā | ||||
| - | Pirmpēdējā neatkarīgā valsts | 1422. gadā | ||||
| - | Atjaunošana | 1878. gadā | ||||
| - | Apvienošana ar Austrumrumēliju | 1885. gadā | ||||
| - | Pilna suverinitāte | 1908. gadā | ||||
| Iestāšanās ES | 2007. gada 1. janvārī | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 110 910 km² (104.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,3 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2009. g. | 7 606 551 (95.) | ||||
| - | Blīvums | 68,9/km² (124.) | ||||
| IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $93,569 miljardi (75.) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $6 857 (88.) | ||||
| Džini koef. (2003) | 29,2 (zems) | |||||
| HDI (2006) | ▲ 0,834 (augsts) (56.) | |||||
| Valūta | Bulgārijas leva (BGN) |
|||||
| Laika zona | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .bg | |||||
| ISO 3166-1 kods | 100 / BGR / BG | |||||
| Tālsarunu kods | +359 | |||||
Bulgārija (bulgāru: България), oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Eiropas dienvidos, Balkānos. Tā robežojas ar piecām citām valstīm: ziemļos ar Rumāniju, rietumos ar Serbiju un Maķedoniju, dienvidos ar Grieķiju un Turciju. Austrumos to apskalo Melnā jūra.
Bulgārijas platība ir gandrīz 111 000 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 7,6 miljoni iedzīvotāji. Valsts galvaspilsēta ir Sofija. Sofija ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākošās lielākās pilsētas ir Plovdiva un Varna.
Bulgārija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Mūsdienu bulgāru priekšteči bija Āzijas cilšu grupa, kas apdzīvoja Volgu un no turienes 6. gadsimta beigās pārceļoja Bizantijas teritorijā, aizņemot teritoriju uz dienvidiem no Donavas. Šajā teritorijā lielā skaitā jau dzīvoja agrāk ieceļojušas slāvu ciltis. Apmēram viena gadsimta laikā bulgāri pārslāvojās, pārņemot vietējo slāvu cilšu valodu un citas slāvu kultūras iezīmes. Vēlāk Bizantijas impērija atzina šo slāvu-bulgāru teritoriju par neatkarīgu valsti.
Tikai 9. gadsimta otrajā pusē, pateicoties lielā mērā Bizantijas misionāru Kirila un Metodija darbībai, bulgāri pieņēma kristīgo ticību. Modificējot grieķu alfabētu, viņi ielika arī pamatus mūsdienu kirilicas alfabētam, kas ir mūsdienu bulgāru, serbu, horvātu un krievu rakstības pamatā. Bulgāru pievēršanai kristīgai ticībai un alfabēta ieviešanai bija tālejošas sekas - tā rezultātā bulgāri, bet drīz arī dažas citas slāvu tautas tika piesaistītas Bizantijas kultūrai.
2007. gada 1. janvārī Bulgārija tika uzņemta Eiropas Savienībā.
[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums
No 1987. līdz 1999. gadam Bulgārija tika iedalīta deviņos apgabalos, bet kopš 1999. gada tā ir sadalīta 28 apgabalos. Visu apgabalu nosaukumi ir tieši tādi paši, kā to galvaspilsētu nosaukumi.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
- http://www.kirildouhalov.net www.kirildouhalov.net - Par Bulgāriju (angliski)
- http://www.freeworldmaps.net/europe/bulgaria/map.html - Bulgārijas karte
- Essential History of Bulgaria in Seven Pages (angliski)
- Leiša E. Donavas Bulgārijas kristianizācijas specifika
|
||||||||||||||
|
|||||
|
|||||