Laikapstākļi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Laikapstākļi ir meteroloģisko parametru un parādību kopums, kuri ietekmē cilvēka dzīvi un nodarbošanos. Jēdziens "laikapstākļi" raksturo atmosfēras stāvokli noteiktā laika periodā.

Atmosfēras parādības

  1. Nokrišņi (lietus, sniegs, krusa)
  2. Migla
  3. Sniegputenis
  4. Pērkona negaiss
  5. Tornado jeb virpuļviesulis

Lielumi, kas nosaka "komforta temperatūru"

  1. Atmosfēras spiediens
  2. Gaisa temperatūra
  3. Gaisa mitrums
  4. Vēja ātrums un virziens

Lielumi, kuri ir svarīgi transporta un lauksaimniecības nozarēs

  1. Meteoroloģiskā redzamība
  2. Turbulence
  3. Saules radiācija
  4. Mākoņainums
  5. Vētras varbūtība

Laikapstākļu tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. tips. Labvēlīgs. Komfortabls laikapstākļu tips, bezvējš, mērena gaisa temperatūra, ne pārāk liels gaisa mitrums.

2. tips. Labvēlīgs. No 1. tipa atšķiras ar nelielām novirzēm sliktajā pusē.

3. tips. Nelabvēlīgs. Pirms ciklona parādīšanās, straujas spiediena izmaiņas, vēja paātrināšanās.

4. tips. Īpaši nelabvēlīgs. Straujš ciklons. Stiprs putenis, vējš, straujas spiediena izmaiņas.

Atmosfēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmosfēra ir Zemes gaisa apvalks, kas sastāv no gāzu maisījuma. Tā sākas no sauszemes vai okeāna virsmas un pakāpeniski (aptuveni 1600 km augstumā) pāriet starpplanētu telpā. Atmosfēra visu laiku spiež uz mums, jo augšējo slāņu gaiss spiež uz zemākajiem slāņiem. Atmosfērā izšķir slāņus, starp kuriem nav izteiktu robežu. Šo slāņu biezums, temperatūra un sastāvs atšķiras.

Atmosfēras gaisa lielākā daļa atrodas atmosfēras apakšējajā slānī — troposfērā. Gaiss ir gāzu maisījums. Tā sastāvs ir raksturots tabulā.

Gāze  % no tilpuma
Slāpeklis 78,084
Skābeklis 20,948
Argons 0,934
Ogļskābā gāze (mainīgs lielums) 0,036
Neons 0,0018
Hēlijs 0,0005
Metāns ≈0,0002
Kriptons 0,0001

Piedevām troposfērā ir nedaudz ūdeņraža (mainīgs lielums), ozona, ksenona un sēra dioksīda. Troposfēras sastāvā esošo ūdens tvaiku, putekļu un piesārņojošo vielu daudzums var mainīties.

Atmosfēras slāņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmosfēra sadalās piecos dažādos slāņos pēc augstuma.

Troposfēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmosfēras apakšējais slānis pie poliem līdz 8 km augstumam, bet ekvatora tuvumā — līdz 16 km. Tas ir Zemei tuvākais un blīvākais atmosfēras slānis. Tajā atrodas 80% no visas atmosfēras gaisa masas. Šajā gaisa slānī veidojas laikapstākļi un pastāv dzīvība. Gaisa temperatūra troposfērā pazeminās par 0,65 °C katros 100 metros.

Stratosfēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stratosfēra plešas 16-50 km augstumā. Šādā augstumā pārvietojas militārās lidmašīnas. Gaisa temperatūra stratosfēras apakšējajā daļā ir gandrīz nemainīga (-56 °C), bet tā pieaug līdz -2 °C, tuvojoties gaisa slāņa augšējai robežai — stratopauzei. Stratosfērā 20-25 km augstumā atrodas ozona slānis.

Mezosfēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezosfēra plešas 50-85 km augstumā. To var sasniegt tikai augstākie meteoroloģiskie baloni. Gaisa temperatūra atkal pazeminās, mezopauzē (uz slāņa augšējās robežas) sasniedzot -92 °C. Mezosfērā var redzēt meteoru gāzu atstātās pēdas.

Termosfēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termosfēra stiepjas no 85 km līdz aptuveni 500 km augstumam. Šajā ārējā atmosfēras slānī gaisa blīvums ir miljards reižu mazāks nekā jūras līmenī. Slānī atrodas arī jonosfēra, kura atstaro no Zemes radītos radioviļņus. Termosfērā veidojas polārblāzma. Arī meteorus var sākt saskatīt tiem sasniedzot termosfēru.

Ekosfēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekosfēra sakas aptuveni 500 km augstumā un pamazām pāriet kosmiskajā telpā. Gaiss ir ļoti retināts, un gāzu molekulu ir tik maz, ka to sadursmes notiek ļoti reti.