Laikapstākļi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Laikapstākļi ir meteroloģisko parametru un parādību kopums, kuri ietekmē cilvēka dzīvi un nodarbošanos. Jēdziens "laikapstākļi" raksturo atmosfēras stāvokli noteiktā laika periodā.

Atmosfēras parādības

  1. Nokrišņi (lietus, sniegs, krusa)
  2. Migla
  3. Sniegputenis
  4. Pērkona negaiss
  5. Tornado jeb virpuļviesulis

Lielumi, kuri nosaka "komforta temperatūru"

  1. Atmosfēras spiediens
  2. Gaisa temperatūra
  3. Gaisa mitrums
  4. Vēja ātrums un virziens

Lielumi, kuri ir svarīgi transporta un lauksaimniecības nozarēs

  1. Meteoroloģiskā redzamība
  2. Turbulence
  3. Saules radiācija
  4. Mākoņainums
  5. Vētras varbūtība

Laikapstākļu tipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. tips. Labvēlīgs. Komfortabls laikapstākļu tips, bezvējš, mērena gaisa temperatūra, ne pārāk liels gaisa mitrums.

2. tips. Labvēlīgs. No 1. tipa atšķiras ar nelielām novirzēm sliktajā pusē.

3. tips. Nelabvēlīgs. Pirms ciklona parādīšanās, straujas spiediena izmaiņas, vēja paātrināšanās.

4. tips. Īpaši nelabvēlīgs. Straujš ciklons. Stiprs putenis, vējš, straujas spiediena izmaiņas.

Vērojumi un ticējumi par laikapstākļiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ja vārnas ķērc baros — būs sals, ja tās sarīko riņķa dejas — snigs, ja sēž uz zemes — gaidšma atkusnis, ja sēž uz koku apakšējiem zariem — būs vējš.
  2. Ja irbes nāk pie mājas — būs putenis.
  3. Ja zvirbuļi pulcējas baros un trokšņo — būs putenis un atkusnis.
  4. Ja kaķis pat sala laikā guļ uz grīdas — iestāsies silts laiks.
  5. Ja kaķis guļot ņaud — būs stiprs sals.
  6. Ja aitas brēc — būs aukstums.
  7. Ja govis staipās — kļūs silts, ja drebinās — auksts.
  8. Ja gailis salā dzied — kļūs siltāks.
  9. Ja februārī staigā mušas — būs slikts labības gads.
  10. Ja atlaižas kovārņi — pēc mēneša sāks kust sniegs.
  11. Ja vardes kurkuļus nērš vietās, kuras parasti izžūst — būs slapja vasara.
  12. Ja putni vij ligzdas koku saulainajāpusē — būs vēsa vasara, ja ēnainajā pusē — būs silta vasara.
  13. Ja govis agri nomet spalvu — būs agrs pavasaris.
  14. Ja bezdelīgas, pāri laižoties, nečivina, — būs lietaina vasara, ja čivina — jauka vasara.
  15. Ja dzērves atgriezdamās lido izteiktās rindās — būs karsta vasara, bet, ja lido izklaidus — lietaina vasara.
  16. Ja bites vakarā ātri beidz darbu — rīt būs jauks laiks.
  17. Ja maijā daudz odu — būs bagāts rudens.
  18. Ja krupji nāk uz māju un kurc — būs lietus.
  19. Ja skudras pūžņos sanes daudz materiāla — būs slapjš rudens un barga ziema.
  20. Ja vasaru govis ir ēdelīgas — būs gara ziema.
  21. Ja gājputni lido augstu un steidzīgi — strauji tuvojas sals.
  22. Ja nokautai cūkai liesa ir plāna — būs maiga ziema, bez sniega.
  23. Ja gailis stāv uz vienas kājas — būs aukstums.
  24. Ja kurmji rok vēlā rudenī — būs auksta ziema un vēls pavasaris.

Augi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ja bērzs saplaukst pirms alkšņa — būs sausa vasara, bet, ja pirmais saplaukst alksnis — būs aukstums.
  2. Ja koki sarmo — būs aukstums.
  3. Ja janvārī uz kokiem metas sarma — būs auglīga vasara.
  4. Ja zem eglēm sabirst skujas — būs laba vasara.
  5. Ja eglēm daudz ziedu un čiekuru — būs laba rudzu raža.
  6. Ja ievas kupli zied — būs auglīga vasara.
  7. Ja āboliņa pļaujamā laikā daudz bišu — būs laba sēklu raža.
  8. Ja istabas puķēm parādās ūdens pilieniņi uz lapām vai gaisa saknēm — būs lietus.
  9. Ja bērzs dzeltē no apakšas — pavasarī labība jāsēj vēlu, bet, ja no augšas, tad agri.
  10. Ja bērzi sāk dzeltēt no galotnes — rudens būs īss un ziema iestāsies agri.
  11. Ja eglei zari nolīkuši — būs lietus vai sniegs.
  12. Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi augļi, bet ja vecā mēnesī — nebūs augļu.
  13. Ja labību sēj jaunā mēnesī — tā nelūst, neveldrējas, nebirst.
  14. Ja ķimenēm resni graudi — lieli būs arī rudzu graudi.
  15. Ja grib iegūt labus sīpolus — tie jādēsta, kad ābeļu ziedi ir pumpuros.

Meteoroloģiskās parādības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ja ziemā ducina pērkons — bagātīgi snigs.
  2. Ja rudenī agri uzkrīt sniegs, arī pavasaris būs agrs.
  3. Ja vakarā pēc saules nav rasas — līs lietus.
  4. Ja bezpērkona lietus laikā peļķēs sitas burbuļi — līs vēl ilgi.
  5. Ja jumta ūdens puto — drīz lietus pāries.
  6. Ja janvārī maz sniega — daudz tā būs martā.
  7. Ja ziemā lielas kupenas — rudenī būs daudz labības.
  8. Ja puteņains un dziļš janvāris — būs slapja vasara.
  9. Ja janvāris sauss un auksts — būs sauss un karsts jūlijs.
  10. Ja februārī bieži ir migla — būs lietains gads.
  11. Ja pērkons rūc aprīlī — vairs nebūs salnu.
  12. Ja aprīlī slikts laiks — būs auglīga vasara.
  13. Ja saulei lecot nav spožu staru — būs labs laiks.
  14. Ja saule rietēdama neieiet mākonī — būs labs laiks.
  15. Ja saulei noejot, ceļas vējš — būs slikts laiks.
  16. Ja maijā bieži ir pērkons — būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas.
  17. Ja mežā atbalss tālu skan — būs labs, sauss laiks, ja atbalss neskan — nāk lietus.
  18. Ja saule vakarā aiziet aiz mākoņa — būs lietus.
  19. Ja priežu mežos lietus laikā ceļas zilgana migla — būs labs laiks.
  20. Ja veidojas spelvu mākoņi — otrajā vai trešajā dienā būs lietus.
  21. Ja ir jauks rudens — būs jauka ziema.

Atmosfēra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmosfēra ir Zemes gaisa apvalks, kas sastāv no gāzu maisījuma. Tā sākas no sauszemes vai okeāna virsmas un pakāpeniski (aptuveni 1600 km augstumā) pāriet starpplanētu telpā. Atmosfēra visu laiku spiež uz mums, jo augšējo slāņu gaiss spiež uz zemākajiem slāņiem. Atmosfērā izšķir slāņus, starp kuriem nav izteiktu robežu. Šo slāņu biezums, temperatūra un sastāvs atšķiras.

Atmosfēras gaisa lielākā daļa atrodas atmosfēras apakšējajā slānī - troposfērā. Gaiss ir gāzu maisījums. Tā sastāvs ir raksturots tabulā.

Gāze  % no tilpuma
Slāpeklis 78,084
Skābeklis 20,948
Argons 0,934
Ogļskābā gāze (mainīgs lielums) 0,036
Neons 0,0018
Hēlijs 0,0005
Metāns ~ 0,0002
Kriptons 0,0001

Piedevām troposfērā ir nedaudz ūdeņraža (mainīgs lielums), ozona, ksenona un sēra dioksīda. Troposfēras sastāvā esošo ūdens tvaiku, putekļu un piesārņojošo vielu daudzums var mainīties.

Atmosfēras slāņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmosfēra sadalās piecos dažādos slāņos pēc augstuma.

Troposfēra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmosfēras apakšējais slānis pie poliem līdz 8 km augstumam, bet ekvatora tuvumā - līdz 16 km. Tas ir Zemei tuvākais un blīvākais atmosfēras slānis. Tajā atrodas 80% no visas atmosfēras gaisa masas. Šajā gaisa slānī veidojas laikapstākļi un pastāv dzīvība. Gaisa temperatūra troposfērā pazeminās par 0,65 °C katros 100 metros.

Stratosfēra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stratosfēra plešas 16-50 km augstumā. Šādā augstumā pārvietojas militārās lidmašīnas. Gaisa temperatūra stratosfēras apakšējajā daļā ir gandrīz nemainīga (-56 °C), bet tā pieaug līdz -2 °C, tuvojoties gaisa slāņa augšējai robežai - stratopauzei. Stratosfērā 20-25 km augstumā atrodas ozona slānis.

Mezosfēra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezosfēra plešas 50-85 km augstumā. To var sasniegt tikai augstākie meteoroloģiskie baloni. Gaisa temperatūra atkal pazeminās, mezopauzē (uz slāņa augšējās robežas) sasniedzot -92 °C. Mezosfērā var redzēt meteoru gāzu atstātās pēdas.

Termosfēra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termosfēra stiepjas no 85 km līdz aptuveni 500 km augstumam. Šajā ārējā atmosfēras slānī gaisa blīvums ir miljards reižu mazāks nekā jūras līmenī. Slānī atrodas arī jonosfēra, kura atstaro no Zemes radītos radioviļņus. Termosfērā veidojas polārblāzma. Arī meteorus var sākt saskatīt tiem sasniedzot termosfēru.

Ekosfēra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekosfēra sakas aptuveni 500 km augstumā un pamazām pāriet kosmiskajā telpā. Gaiss ir ļoti retināts, un gāzu molekulu ir tik maz, ka to sadursmes notiek ļoti reti.