Kupols

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svētā Pētera bazilika ar unikālo dubulto kupolu

Kupols (no itāļu: cupola — ‘kupols’, ‘velve’, kas no latīņu: cupula, deminutīvs no cupa — ‘kauss’) ir ēkas jumta daļas konstrukcija, kas veidota pussfēras formā. Tas ļauj pārsegt lielas platības ēku bez iekšējiem atbalstiem, jo kupola veidojošie elementi turas ar blakus esošo elementu svara radītā spiediena palīdzību.

Kupolveida ēkas bija zināmas jau Senajos Vidējos Austrumos. Pirmo tehniski attīstītu kupolu būves sākās Romas arhitektūras revolūcijas laikā, lai tempļos izveidotu plašas iekšējās telpas, piemēram Panteonu. Šī tradīcija turpinājās arī tad, kad kristietību pieņēma Bizantijā un kuliminēja ar burveida kupolu 6. gadsimta Svētās Sofijas baznīcu. Līdz ar trompu izgudrošanu, ticamākais senajā Persijā, kupolus varēja būvēt virs kvadrātveida ēkām. Sasanidu impērijas laikā sāka būvēt liela apjoma kupolus Persijā. Pēc Sasanidu impērijas sakaušanas Persijas arhitektūras stils ļoti ietekmēja musulmaņu kultūru.