Kuršu joma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kuršu joma un Kuršu kāpas

Kuršu joma (lietuviešu: Kuršių marios, krievu: Kуршский залив) ir piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē. No Baltijas jūras to atdala Kuršu kāpas. Šaurums, kurš savieno jomu ar jūru, atrodas pie Klaipēdas. Šeit atrodas arī Klaipēdas osta. Jomas akvatorija ir sadalīta starp Lietuvas Republiku un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējā Kuršu jomas platība ir 1584 km2, no kuriem mazākā daļa, jeb 415 km2 pieder Lietuvai. Kopējais jomas tilpums ir ap 6,2 km3. Jomas vidējais dziļums ir 3,8 m, dziļākajā vietā tas sasniedz 5,8 m. Kuršu jomā ietek Nemūna. Gada laikā tā jomā iepludina 21 km3 ūdens, bet kopā ar visām pārējām upēm līcī gada laikā ieplūst 25 km3 ūdens, kas ir četras reizes vairāk nekā pašas jomas ūdens tilpums. Tas ir iemesls, kāpēc tās ūdens ir ar ļoti mazu sāls saturu un pašas jomas ūdenslīmenis ir par 12 - 15 cm augstāks nekā Baltijas jūras ūdenslīmenis. Liekais ūdens caur nelielu šaurumu ieplūst jūrā. Bez upēm joma gūst ūdeni arī no nokrišņiem (katru gadu 1 km3 ūdens), bet 0,5 km3 ūdens iztvaiko. No ekoloģiskā viedokļa, jomas lielākā problēma ir eitrofikācija, kuru rada organiskās un biogēnās vielas, kuras jomā ienes Nemūna no apkārtnes apdzīvotajām vietām. Jomas krasti ir lēzeni, izņemot Kuršu kāpu krastus. Kaļiņingradas apgabala Slavskoja rajonā jomas krasti atrodas zemāk par jomas ūdenslīmeni, tāpēc tur tie ir atdalīti ar dambjiem.