Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija (lietuviešu: Kuršių nerija, krievu: Куршская коса) ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras. Strēles garums ir ap 98 km, platums 0,4 — 3,8 km. Faktiski tā ir pussala, jo pie Klaipēdas atrodas šaurums, kurā Kuršu joma savienojas ar Baltijas jūru. Daļa Kuršu kāpu pieder Lietuvas Republikai, daļa Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalam. Kuršu kāpas ir aizsargājama teritorija. Tajā izveidots nacionālais parks.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Kuršu kāpas izveidojās apmēram pirms 5000 gadiem. 13.gs. apgabalā ienāca Teitoņu bruņinieki, uzceļot pilis Mēmelē (1252., mūsdienu Klaipēdā) un Rositenē (1372., mūsdienu Ribačija). 16.gs. sākās jauns kāpu veidošanās posms. Koku izzušana no strēles, ko izraisīja pārāk intensīva lopkopība un koku izciršana laivu būvei Kēnigsbergas 1757. gada aplenkumam, noveda pie tā, ka kāpas sāka pārklāt strēli, aprokot veselus ciemus. Satraukta par šīm problēmām, Prūsijas valdība 1825. gadā šeit sāka finansēt plaša mēroga apmežošanas un apzaļumošanas projektus. Pateicoties šiem centieniem, lielākā strēles daļa tagad ir klāta ar mežu.
Savulaik latviešu valodā runājošas zvejnieku kopienas varēja sastapt nevien visās Kuršu kāpās, tagadējo Krievijas teritoriju ieskaitot, bet arī Klaipēdas apkārtnē, Sembas pussalā un piekrastē līdz pat Gdaņskai.[1]
Līdz 19. gs. Kuršu kāpas apdzīvoja pamatā kursenieki, kā arī nozīmīga vācu minoritāte dienviddaļā un lietuvieši ziemeļdaļā. Kursenieki pakāpeniski iznīka asimilācijas un citu iemeslu dēļ. Mūsdienās to gandrīz nav atlicis. Kādreiz, līdz Otrajam pasaules karam, kursenieku valoda bijusi ļoti izplatīta Kuršu kāpās. Tā ir ļoti līdzīga latviešu valodai, tāpēc latvieši un kurseniski var labi saprast viens otru. Mūsdienās palikuši tikai nedaudzi kursenieku valodas pratēji.[1] Liela daļa kara beigās un PSRS okupācijas laikā devušies trimdā uz Vāciju vai tika deportēti. Kursenieku identitāte ir ļoti sarežģīta, to var pētīt dažādos aspektos. Kursenieki bieži vien sevi apzinās kā vāciešus, jo Kuršu kāpas bijusi Vācijas teritorija, kura tagad pieder Lietuvai. Savukārt gadsimtiem ilgi, līdz pat 1920. gadam, kursenieki bija Prūsijas pavalstnieki. Par latviešiem kursenieki sevi neuzskata, jo viņi izceļojuši no Kurzemes tajā laikā, kad latviešu tauta mūsdienu izpratnē vēl nebija izveidojusies.[1]
Pēc Padomju Savienības sabrukuma šeit uzplauka tūrisms. Daudz vāciešu, galvenokārt agrāko iedzīvotāju pēcnācēji, izvēlējās Kuršu kāpas par savu atpūtas vietu. Kopš 2000. gada Kuršu kāpas ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Apskates objekti [izmainīt šo sadaļu]
- Koka skulptūru ekspozīcija Raganu kalnā - 1979. - 1981.g., trīs vasaras sezonu laikā, Jodkrantē mākslinieki un koka griezēji izveidoja vairāk nekā 70 koka skulptūras par pasauli, kurā dzīvo raganas, velni un pasaku varoņi.
- Lietuvas Sahāra - smilšu kāpas pie Lietuvas un Krievijas robežas.
Pašreizējais stāvoklis [izmainīt šo sadaļu]
Kuršu kāpās atrodas Eiropā lielākās ceļojošās smilšu kāpas. To vidējais augstums ir 35 m, lai gan lielākas kāpas sasniedz 60 m augstumu. Lielākā apdzīvotā vieta šeit ir Nida, kas ir arī iecienīta kūrortvieta vācu un lietuviešu tūristiem. Kuršu kāpās ir sekojošas apdzīvotās vietas: Smiltine, Alksnine, Jodkrante, Pervalka, Preila, Nida, Morskoje, Ribačija, Ļesnoje. Pirmās sešas atrodas Lietuvas pusē, pārējās Krievijā. 1961. gadā apdzīvotās vietas Alksnine, Jodkrante, Pervalka, Preila un Nida tika apvienotas un izveidojās Neringas pilsēta. Pašreiz tajā dzīvo ap 2,8 tūkst. iedzīvotāji.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Neringas novada oficiālā mājas lapa (angliski)
- Tūrisma ceļš no Ventspils līdz Klaipēdai, ieskaitot informāciju par Kuršu kāpu (latviski)
- Latviešu tūrista darināta Neringas novada foto galerija ar komentāriem (latviski)
- Kuršu kāpas apraksts pārgājieniem, kartes, un transporta īpatnības (latviski)
- Kuršu kāpu fotogrāfijas (krieviski)
