Svece

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par apgaismošanas ierīci. Par citām jēdziena svece nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Sveces liesma

Svece ir līdzeklis telpu apgaismošanai, kas sastāv no viegli kūstošas vielas stieņa formā, kurā iekausēts degoša materiāla diegs. Mūsdienās sveces lieto kā nozīmīgu interjera priekšmetu noskaņojuma radīšanai, kā arī dažādiem reliģiskiem un maģiskiem rituāliem.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sveces apgaismošanai sāktas izmantot jau 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Līdz elektrisko apgaismošanas līdzekļu ieviešanai tās bija viens no galvenajiem gaismas avotiem telpās. Arī mūsdienās, kad kāda iemesla dēļ elektrība ir atslēgta, tiek lietotas sveces.

Senajos laikos latviešiem nekādu apgaismošanas ierīču nebija. Daudzi darbi, kā lopu kopšana, dzirdīšana un barošana Ziemā noritēja tumsā. Rijas apgaismoja krāsns bedres, bet šķūņos rīkoja īpašus ceplīšus uz akmens mūra pamata. Šeit kūra nelielu uguni un dedzināja smalku sveķu malciņu. Apstākļi uzlabojās, kad radās ideja par sveču liešanu. Istabās skalu gaismu nomainīja sveces: Labāk pirku sveču podu, Nekā skalu vezumiņu: Ne man dienu istabā, Ne skangalu mēslainē. Sveču gaismā garie ziemas vakari kļuva gaišāki. Svecēm izgatavoja lukturus, svečturus. Sveces bija kā materiālās labklājības un turības pazīme. Svētkiem sveces lēja resnākas, lai tās ilgāk degtu. Arī lukturi, kuros tās nostiprināja, bija greznāki par ikdienā lietotajiem. Tie bija tā sauktie goda lukturi - kroņlukturi, kāzās, krustībās, lielās jubilejās, svētkos.

februāris- Sveču diena ..ir viena no Māras dienām- Ziemas Māra (Pavasara māra - 25. marts, Vasaras māra - 2. jūlijs Lielā Māra - 15. augusts Mazā Māra - 8. septembrī) Tautā šo dienu vēl sauc dažādi: Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja Diena, Govju diena. Sveču diena ir ziemas vidus un tāpat kā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Šajā dienā daudz jātērē un jāēd: Visu gadu naudu krāju Sveču dienas gaidīdams; Kad atnāca sveču diena, Tad naudiņa jātērē.

Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Jālej sveces lai gaiši degtu. Sveces lej no aitu taukiem vai vaska. Sagriež bomeles - kokvilnas diegus sveces garumā un mērcē kausētos taukos tik ilgi, kamēr svece ir pietiekoši resna. Tad svece ir gatava. Sveču dienu sauc par Ziemas Māras - Marijas Dienu, jo kristīgajās baznīcās svētki apvīti ar tradicionāli latviskām ieražām un iedzīvināti dabiskajā gada apritē. Sveču dienas nozīme baznīcās: Katoļu un latviskajai katedrālei 2. februāris uzrāda īpašu notikumu — Sveču dienu (Grabenīcu, Govju dienu, Vēja dienu, Ziemas Māru, Aizgavēni) — ziemas vidū, kad pavasari nav aiz kalniem. No abiem galiem sveces dedzināmas. Iespējams, ka mūsu senčiem pirms kristīgās ticības uzspiešanas bijušas savas šķīšanas paražas ticīgajā pasaulē 5. gadsimtenī to skaidroja arī kā Marijas šķīstīšanas svētkus. Baznīcas liturģijā šī diena tiek saukta par Kunga priekšā stādīšanas jeb prezentācijas dienu, jo šajā sienā Baznīca mums liek atcerēties, ka Vissvētākā Jaunava Marija, izpildīdama šķīstīšanas likumu, ir stādījusi savu Dēlu Dieva priekšā. To uzskata arī kā reālu pateicības veidu, par „gaismu pagānu apgaismošanai”, kā attiecībā uz Pestītāju ir pateicis Simeons, un par kristīgās ticības gaismu. Baznīca apzinādamās, ka Pestītājs ir pasaules Gaisma, šo domu cenšas iedzīvināt ticīgajos ne tikai ar savu mācību, bet arī ar tādiem līdzekļiem kā sveču svētīšana un procesiju Kunga priekšā stādīšanas dienā un sveču iededzināšanu visur tur, kur ir sevišķi jūtama Kristus Kunga klātbūtne. Sveces aizdedzina cilvēkam piedzimstot un aizejot aizsaulē, lai tās radītu gaišu ceļu.

Sakarā ar Sveču dienu februārī, arī šis mēnesis ir nosaukts par Sveču mēnesi.

Sveces mūsdienās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās sveces pārsvarā izgatavo no parafīna vaska, jo naftas blakusproduktu izmantošana ir ekonomiski izdevīga. Neskaitot apgaismošanas funkciju, sveces lieto dekoratīvos nolūkos telpu izgreznošanai, lai radītu romantisku vai svinīgu noskaņu.
No dabiskā bišu vaska izgatavotas sveces vai speciālas aromatizētas sveces lieto telpu iesmaržināšanai vai nepatīkamu smaku nomākšanai.
Sveces lieto dažādu svētku, ceremoniju un rituālu laikā. Protams, arī dzimšanas dienas nav iedomājams bez svecītēm tortē — galu galā dzimšanas dienas svecītēm piemīt maģisks spēks, jo nopūšot jubilejas svecītes, kaut kas ir jāvēlas — un tas piepildās.

Sveču veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parafīna sveces:

  • parafīna vasks sadegot saindē iekštelpu gaisu, izdalot naftas ķīmiskās vielas, kuras veido kvēpu nogulsnes.
  • parafīna vasks satur naftas blakusproduktus un piedevas, kuras kavē bioloģisko sadalīšanos;
  • parafīna vaska traipi ir diezgan nepatīkami un tos bieži vien nav iespējams iztīrīt;

Bišu vaska sveces:

  • Bišu vasku ražo medus bites. Bites vasku izmanto medus kanniņu izveidošanai. Kanniņās - šūnās bites uzglabā medu ziemas krājumiem.
  • Dedzinot bišu vaska sveces, notiek vaskā esošo ēterisko eļļu iztvaikošana un izplatīšanās telpā.
  • Degot vaska sveces attīra telpas gaisu, likvidējot nepatīkamus aromātus, cigarešu dūmus, smacīgu gaisu mājās vai birojā.
  • Sveces degot smaržo pēc vaska, medus un propolisa.
  • Šīs sveces ir pilnīgi dabisks produkts, tāpēc to krāsas tonis var būt tik dažāds.
  • Vaska sveces deg daudz ilgāk par mākslīgajām parafīna svecēm.

Stearīna sveces:

  • Stearīna sveču virsma ir gluda, sveces ar nedaudz matētu un spīdīgu virsmu.
  • Stearīna sveces tiek lietas apmēram 75º - 80º grādu temperatūrā.
  • Stearīna sveces netiek ražotas no parafīna, bet gan no stearīna, kurš ir ekoloģiski tīrs produkts un tiek iegūts no dabīgās palmu eļļas.
  • Sveces drupanās konsistences dēļ uz sveces augšējām malām var būt nelieli robi vai citi nelieli defekti. Deglis atrodas tieši sveces centrā. Degļa garumam dedzinot sveci jābūt no 1,5 - 2 cm.

Pulverspiestās sveces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vislētākās sveces, jo var saražot ātri un daudz, sapresējot parafīna pulveri. Tas izskatās pēc sniega vai pūdercukura, iegūstams šķidru parafīnu strauji atdzesējot uz lieliem veltņiem. Pulverspiestās sveces iekšpusē vienmēr ir baltas, bet arī tām var panākt elegantu izskatu, izmantojot laku un citus apstrādes veidus.

Galda jeb svečturu sveces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās tiek izgatavotas izmantojot dažādas tehnoloģijas. Konusveida, kas ir viscaur vienā krāsā, daudzas reizes tiek mērktas parafīnā, kamēr uzaudzēts vajadzīgais slānis. Citas galda sveces tiek lietas īpašās veidnēs, bet saulessveces presē no parafīna pulvera.

Rustikveida sveces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti pieprasītas ārzemēs, jo eiropiešiem apnicis nevainojamais gludums, viņi vēlas pieskarties mazliet grubuļainai virsmai un sajust materiālu. Latvijā tās sāk iekarot pircēju simpātijas. Kādreiz lietas ar rokām, tagad mehanizēti. Nav tik gludas un spīdīgas kā pulverpresētās, bet ar skaistu, siltu toni, redzamas parafīna kārtas. Iekausēti dažādu formu citas krāsas parafīna gabaliņi, kas atgādina marmelādes krikumiņus kūkā vai mozaīku. Saplaisājuma efektu var panākt, sveci strauji atdzesējot. Lai tā nesaplīst, stingri jāievēro temperatūra.

Karsti lietas sveces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās tiek lietas ļoti augstā temperatūrā, ir spīdīgas — kā lakotas. Diezgan dārgas.

Kristālstearīna sveces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās tiek gatavotas no palmu eļļas, kas ir ekoloģisks produkts. Izskatās kā apsarmojušas. Tām izdegot, apkārt paliek plāna, caurspīdīga kārtiņa, kurā saskatāmi leduspuķēm līdzīgi raksti. Ir visdārgākās.

Figūriņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nestandarta sveces tiek lietas silikona formās. Mākslinieks saņem attēlu vai paraugu, tad tas tiek izveidots no ģipša, apliets ar silikonu. To noņem un pielej ar parafīnu. Sīkas detaļas tiek uzzīmētas ar roku.

Latvijas sveču ražotnes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kas jūsuprāt apgādā Latvijas veikalus ar svecēm? Vai zināt kādu sveču lielvalsti? Sava pētījuma nolūkos veicu izpēti Latvijas veikalos „Divi Plus”, „Drogas”, „Vītoli”, „Top!”, „Freko”, „Maxima”, „Rimi”. Latvijas veikalos pārdošanā ir ne tikai Latvijā ražotās sveces no sveču ražotņu uzņēmumiem „Dobeles Candles” un Ventspils uzņēmuma SIA „Diana Sveces”, bet arī Polijas, Ķīnas, Vācijas un Lietuvas sveces tiek pārdotas Latvijā.

Dobele - „Dobeles Candles” Dobelē ražo augstas kvalitātes sveces — interesantas un dažādas. Viss netiek noskatīts izstādēs, arī Dobeles ražotnē ir paraugu departaments, kas izstrādā jaunas formas. Uzņēmumam ir savs dizainers. R. Sols atzīst, ka Latvijas tirgus vēl nav attīstījies un pircējiem nav tik augstas prasības kā citās valstīs: „Mūsu cilvēki nepievērš tik lielu uzmanību niansēm un neiedziļinās tajā, kāda svecei ir iekšpuse vai apstrāde. Citur Eiropā pircēji ir daudz zinošāki, viņiem skaidrs, kā atšķiras pulverspiestā un rustikveida svece. Kad atbrauc kāds klients, viņam ir būtiski, lai svece būtu viscaur vienā krāsā.” Dobeles ražojumi nedrīkst pilēt un dūmot. „Mēs neapgalvojam, ka pilnīgi visas ir perfektas. Jebkuram var gadīties pa kļūmei. Taču standartizētās nedrīkst pilēt. Mūsu cilvēki to varbūt nepamana, bet Eiropas patērētājam tas ir svarīgi,” uzsver speciālists. Dzirdēts, ka sudraba un zelta sveču pārklājums ir kaitīgs veselībai. „Nav tik traki. Laboratorijā notiek testi, lai mūsu produkcija iegūtu Eiropā atzīto ekoloģisko preču zīmi Swon. Prasības ir stingras,” skaidro R. Stols. Dobelē tiek ražotas arī aromātiskās un pretodu sveces. Visus produkcijas veidus nav iespējams nosaukt. Rustikāls — raupji apdarināts, veidots primitivizētā formā.

Ventspils - SIA „Daiana Sveces” SIA „Dianas Sveces” mātes uzņēmums „Diana Lys Hald" AS ir lielākais sveču ražotājs Dānijā. Uzņēmuma trijās ražotnēs tiek ražotas gan dekoratīvās sveces (galvenokārt, roku darbs), gan mašīnsveces. "SIA Diana Sveces" sveču ražotnē Ventspilī sākotnēji paredzēts ražot dekoratīvas, roku darba sveces un izvietot daļu no „Diana Lys Hald" AS īpašumā esošajām sveču mašīnām. Mātes uzņēmuma reputācija un pieredze sveču ražošanā un pārdošanā ir garantija Ventspilī ražoto sveču noietam. Sveču ražotne atrodas Ventspils brīvostas teritorijā un ir veiksmīgs Ventspils pašvaldības, brīvostas un privātuzņēmēju sadarbības projekts. Latvieši ražo ne tikai parafīna vai stearīna sveces, kā sākotnēji varētu šķist, bet arī sveces no bišu vaska. Šīm svecēm piemīt lieliska smarža, taču tās strauji izdeg — izdegot izdalās patīkama smarža. Latvijā nav ne viens liels uzņēmums, kas būtu specializējies bišu vaska sveču ražošanā, bet ir mūsu veikalos pieejama bišu vaska sveču produkcija no šādiem uzņēmumiem: SIA „Deiva”, z/s „Ozolāji”. Protams, interneta veikalos ir iespējams iegādāties bišu vaska sveces, bet nav skaidri norādīts ražotājs.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitot apgaismošanas funkciju, sveces lieto dekoratīvos nolūkos telpu izgreznošanai, lai radītu romantisku vai svinīgu noskaņu. No dabiskā bišu vaska izgatavotas sveces vai speciālas aromatizētas sveces lieto telpu iesmaržināšanai vai nepatīkamu smaku nomākšanai. Sveces lieto dažādu svētku, ceremoniju, rituālu laikā. Pirms mehānisko pulksteņu izgudrošanas precīzi izgatavotas sveces ar iedaļām izmantoja laika mērīšanai.

Ticējumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ticējumi par svecēm:

  • Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam.
  • No sveces nav jāaizpīpo, jo tad vienmēr vecumā asaros acis.
  • Ja svece pusnaktī nodziest, tad kāds mājās mirs.
  • Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.

Ticējumi par Sveču dienu:

  • Sveču diena svinama ar svecēm un skaliem.
  • Ja sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus.
  • Ja sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.
  • ja sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara.
  • Apmācies laiks - zemniekam bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads.
  • Puteņi graudus kaisot, esot labas ražas.
  • Ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads.
  • Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad sagaidāms jauks pavasaris, bet, ja sveču dienā salst, tad no silta pavasara nav ko domāt.
  • Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
  • Ja Sveču dienā sanāk tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, tad būs labs gads.
  • Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasari upes pilnas ūdens.
  • Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
  • Lai govis nebizotu, tām Sveču dienā nedod dzert.

Mīklas Otram kalpo, pats sevi tērē. Pliks nav un apģērbies arī nav, bet diegi vien vēderā. Linu miesa, tauku krekls. Resna, resna vistiņa, viens pats kauliņš. Balta, balta sieviņa, sarkans vainags galvā. Tieva, gara meitene- jo sēd jo plok. Balts baļķītis, galā sarkana micīte. Baltu ēd- melnu atstāj. Balts ozols, sarkans zars galā. Tievs garš ozoliņš, zelta poga galotnē. Vaska kažociņš - linu krekliņš. Pats pliks, sirds gaismu rāda. Zelta gailītis pa laipiņu tek. Gara balta meitiņa augtin aug mazumā. Plikam krekls azotē. Mazs, mazs vīriņš, uguns sirdī. Jo ilgāk aug, jo mazāks tiek. Jo sēd, jo plok. Smuidrs smuidrs ozoliņš, zelta zīle galiņā.

Sakāmvārdi. Neturi sveci zem pūra. Taisns kā svece. Pliks kā svece. Kūst kā svece.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantotā literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā ilustrētā enciklopēdija” Zvaigzne ABC, 1997. gads; 335., 398. lpp. 2. „Izglītība un Kultūra” — avīze, 31.01.08., 19.lpp. 3. O.Vācieša dzejas krājums :Zvaigzne ABC” 1998. gads; 65 lpp. 4. Noplēšamais kalendārs 2008. gads „Jumava” 5. „Mīklu grāmata” Jāņa Rozes Grāmatnīca, 1995. gads. 37lpp. 6. Interneta adreses:  www.iac.edu.lv/arhivs/numuri/februaris.doc  http://lv.wikipedia.org/wiki/Svecehttp://www.deiva.lv/bcfd856a-f8e4-4ce7-8309-70cb106ccc88-127.htmlhttp://www.liis.lv/chem/2004/uzd.htmhttp://www.ventspils.lv/files/19%20aprilim/Diana_Sveces_vides_aizsardzibas_licences_papildinasanu.dochttp://www.balticcandles.lv/index.php?l=1&c=50http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=32717&Itemid=45 7. „Organiskā ķīmija vidusskolai” Zvaigzne ABC, 1998. GADS Dace Namsone; 23lpp.