Lisabonas stratēģija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Lisabonas stratēģija, pazīstama arī kā Lisabonas process vai Lisabonas dienaskārtība, ir Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības plāns, kā arī tā īstenošanas process. Lisabonas stratēģiju pieņēma Eiropas Komisija savā sesijā Lisabonā 2000. gadā. Stratēģijas mērķis bija risināt problēmas, saistītas ar lēno Eiropas Savienības ekonomisko attīstību, atpalicību tehnoloģiju jomā, nepietiekošo darba produktivitātes izaugsmi u.c. jomās, tā, lai līdz 2010. gadam Eiropas Savienība kļūtu par konkurētspējīgāko, dinamiskāko, uz zināšanām balstīto reģionu pasaulē.

Mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stratēģisko mērķi paredzēts sasniegt, balstoties uz trīs galvenajiem pilāriem:

Pirmais - ekonomikas pilārs - Eiropas Savienības un tās valstu ekonomiku pārveidot par dinamisku zināšanu ekonomiku, galveno uzsvaru liekot uz inovācijām (tai skaitā Jozefa Šumpētera interpretācijā). Ekonomikai pastāvīgi jāmainās, pielāgojoties informācijas sabiedrībai raksturīgajām izmaiņam, kā arī zinātnes un pētījumu sasniegumiem.

Otrs - sociālais pilārs - pilnveidot Eiropas Savienības sociālo modeli, investējot cilvēkresursos un cīnoties ar sociālo atstumtību. Dalībvalstīm jāpalielina investīcijas izglītībā un profesionālajā apmācībā, aktīvāk jāveicina nodarbinātība un iedzīvotāju piemērošanās zināšanu sabiedrības modelim.

Trešais - apkārtējās vides pilārs[1] - ekonomiskā izaugsme nav saistāma tikai ar dabas resursu izmantošanu.

Vidējā termiņa rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Lisabonā nolemto, stratēģijas īstenošana pārsvarā ir atkarīga no katras Eiropas Savienības valsts pūliņiem. Tādēļ, pielietojot atvērto koordinācijas metodi (AKM) (angl. - Open method of Coordination (OMC)) ir svarīgi katrai valstij izstrādāt un īstenot savu nacionālo Lisabonas stratēģiju. Eiropas Komisija šīs stratēģijas un tās īstenošanas rezultātus periodiski apkopo, analizē, izdara secinājumus un izstrādā ieteikumus tālākai rīcībai. Vidējā termiņa Lisabonas stratēģijas izvērtēšana tika veikta jau 2004. gadā. To veica īpaši izveidota darba grupa Nīderlandes politiķa un šīs valsts premjerministra (1994-2002) Vima Koka vadībā. Darba grupa konstatēja, ka AKM, pretēji cerētajam, stratēģijas mērķus padara izplūdušus un to sasniegšanas rezultātus nepārliecinošus.

Lisabonas stratēģijas uzlabotais variants[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņemot vērā Vima Koka analītiskās darba grupas konstatētās problēmas, Eiropas Komisija izstrādāja uzlabotu Lisabonas stratēģijas variantu. Galvenais uzsvars mērķu noteikšanā tika likts uz stabilāku un ilgspējīgāku ekonomisko attīstību, uz labāku darbavietu izveidošanu lielākā skaitā. No stratēģijas īstenošanas viedokļa tika vienkāršoti koordinācijas procesi. Stratēģijas vadlīnijās trīs gadu laika posmam (2005-2008) tika noteika ciešāka sasaiste starp ekonomisko izaugsmi un darbavietu veidošanu no vienas puses un, makroekonomisko, kā arī mikroekonomisko politiku, no otras. Nacionālo valstu atskaitei par stratēģijas īstenošanas rezultātiem arī tika noteikts vienkāršots progresa ziņojums attiecīgajam laika posmam.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tika pievienots Lisabonas stratēģijai Eiropas Komisijas Gēteborgas apspriedē 2001. gadā