Kolumbija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Kolumbija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kolumbijas Republika
República de Colombia  (spāniski)
Kolumbijas karogs Kolumbijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Libertad y Orden"  (spāniski)
"Brīvība un kārtība"
Himna"Oh, Gloria Inmarcesible!"  (spāniski)
Location of Colombia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Bogota
141 748) 4°39′N 74°3′W
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Juan Manuel Santos
 -  Viceprezidents Angelino Garzón
Neatkarība no Spānijas 
 -  Deklarēta 1810. gada 20. jūlijā 
 -  Atzīta 1819. gada 7. augustā 
Platība
 -  Kopā 1 141 748 km² (26.)
 -  Ūdens (%) 8,8
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. g. 44 087 000 (29.)
 -  Blīvums 40/km² (161.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $337,286 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $6724 
Džini koef. (2006) 52 (augsts
HDI (2007) 0.791 (vidējs) (75.)
Valūta Kolumbijas peso (COP)
Laika josla (UTC-5)
Interneta domēns .co
ISO 3166-1 kods 170 / COL / CO
Tālsarunu kods +57

Kolumbija (spāņu: Colombia), oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika (spāņu: República de Colombia) ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts. Galvaspilsēta - Bogota. Austrumos robežojas ar Brazīliju un Venecuēlu, Dienvidos ar Ekvadoru un Peru, rietumos ar Panamu. Ziemeļos valsti apskalo Karību jūra un Klusais okeāns rietumos. Kolumbijai pieder Sanandresa un Providensijas salas Karību jūrā un Malpelo sala Klusajā okeānā.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolumbija atrodas tuvu ekvatoram, tāpēc tur valda mitrais tropiskais (ekvatoriālais) klimats, kas gada laikā tikpat kā nemainās. Tomēr gan temperatūra, gan mitrums ir atkarīgs no absolūtā augstuma un novietojuma, jo augstas kalnu grēdas var savākt visus nokrišņus, līdzenumam kalnu aizvēja pusē neatstājot ne piliena lietus. Augstumā virs 3000 m ir auksts: gaisa temperatūra ir robežās no —18 līdz +13 0C. Andu virsotnes, kas ir augstākas par 4500 m, klāj mūžīgais sniegs un ledus. Kopumā Kolumbijas teritorija saņem vidēji un pat ļoti daudz nokrišņu, sausās sezonas nav.

Fauna un flora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolumbijā ir neskaitāmi daudz augu un dzīvnieku, un bioloģiskās daudzveidības ziņā tā ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Kolumbijā aug vairāk nekā 130 000 sugu augi un dzīvo tikpat daudzu sugu dzīvnieki kā Brazīlijā, kuras teritorija ir desmit reižu lielāka nekā Kolumbija. Jaguāri, briļļainie lāči, oceloti, tapīri un daudzu sugu pērtiķi ir lielākie Kolumbijas faunas pārstāvji. Te uzskaitītas 1500 putnu sugas — tas ir vairāk nekā jebkurā citā pasaules valstī. Taču meži tiek izcirsti: no 1990. — 1995. gadam lopkopības, augkopības un kokrūpniecības vajadzībām Kolumbijā izcirta 1,3 miljonus ha meža. Mežu izciršanas rezultātā ir apdraudēta Kolumbijas zebiekstes izdzīvošana, kas ir visapdraudētākā plēsīgo dzīvnieku suga visā Dienvidamerikā. Šobrīd iespējams kalnu mežos ir palikušas tikai 5 zebiekstes, lai gan jau kopš 1989. gada nav datu par šiem dzīvniekiem.[1]

Derīgie izrakteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstī ir lieli derīgo izrakteņu — vara, svina un dzīvsudraba krājumi. Kolumbijā 2000.gadā ieguva 21 000 kg zelta, lielāko daļu — nelielās raktuvēs. Ziemeļaustrumos no Bogotas ir smaragda atradnes. Kolumbijā atklātas lielākās akmeņogļu iegulas Dienvidamerikas kontinentā un ievērojami naftas krājumi. Katru dienu Kolumbija iegūst aptuveni 800 000 barelus naftas. Vairums naftas resursu atrodas Magdalenas upes ielejā, netālu no Venecuēlas robežas. Lai gan valstī naftas un akmeņogļu krājumi ir pietiekami, 70% tās saimniecībai nepieciešamās elektroenerģijas saražo hidroelektrostacijas, izmantojot daudzo straujo kalnu upju spēku.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]