Mājas apogs

Mājas apogs; Athene noctua (Scopoli, 1769)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Pūčveidīgie (Strigiformes)
Dzimta	Pūču dzimta (Strigidae)
Ģints	Apogi (Athene)
Suga	Mājas apogs (A. noctua)
Sinonīmi
	Carine noctua
Izplatība
	Mājas apogs Vikikrātuvē

Mājas apogs (Athene noctua) ir pūču dzimtas putns. Dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Centrālāzija, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika. Vēsturiski ligzdojis arī Latvijā, bet mūsdienās sastopama ļoti reti. Mājas apogi uzturas lauku apvidos ar lieliem, veciem kokiem. Uzturā lieto peles un citus sīkus grauzējus, nelielus putnus, kukaiņus, gliemežus un sliekas.

Senajā Grieķijā mājas apogs bija gudrības un dievietes Atēnas simbols. Mājas apoga zinātniskais nosaukums Athene noctua ir tulkojams kā "nakts Atēna".

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājas apoga dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, izņemot Skandināviju, Centrālāzija, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika. Suga ir introducēta Lielbritānijā 19. gadsimtā, kā arī Jaunzēlandes Dienvidsalā.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā mājas apogs agrāk ir ligzdojis, taču mūsdienās ligzdošana ir ļoti maz ticama. Pēdējais zināmais novērojums 2017. gadā Mārupē, bet iepriekšējās desmitgadēs sastapts ne biežāk kā reizi desmit gados.^[1] Iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermeņa garums ap 25 cm, svars 150—170 g. Abi dzimumi krāsoti vienādi: mugura gaiši brūna, uz spārniem apaļi balti plankumi. Krūtis un vēders brūni-balti, raibi. Kājas apspavlotas. Acis dzeltenas, sejas disks nav izteikts.