Mēslumušu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mēslumušu dzimta
Scathophagidae (Latreille, 1802)
Dzeltenā mēslumuša (Scathophaga stercoraria)
Dzeltenā mēslumuša (Scathophaga stercoraria)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Virskārta Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Kārta Divspārņi (Diptera)
Apakškārta Mušveidīgie (Brachycera)
Virsdzimta Mušu virsdzimta (Muscoidea)
Dzimta Mēslumušu dzimta (Scathophagidae)
Iedalījums

Mēslumušu dzimta (latīņu: Scathophagidae) ir divspārņu dzimta. Līdz 2007. gadam dzimtā bija aprakstītas ap 500 sugas no 54 ģintīm.[1] No tām Palearktikā konstatētas ap 220 sugas[2] no 38 ģintīm.[3] Dzimtas sinonīmi: Scatophagidae, Cordyluridae, Scopeumatidae.[4]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēslmušu kāpuri parasti dzīvo uz sauszemes un, kā liecina dzimtas nosaukums, attīstās zīdītāju mēslos. Kāpuri bieži sastopami tādās vidēs kā pļavas un purvi, kā arī strautu un upju krasti.[5]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušie īpatņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušo īpatņu krāsa ir diezgan variabla, raksturīgs salīdzinoši liels apmatojums un gari spārni, kas bieži ir ar zīmējumiem vai krāsaini.[4]

Preimaginālās stadijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēslumušu kāpuri ir balti, ar cilindrisku ķermeni. Trešās fāzes kāpuri parasti ir 4—14 mm gari. Ķermeņa priekšējais gals ir raibs, aizmugurējais gals ir resnāks un nošķelts, bieži ar dažām īsām konusveidīgām daivām apkārt spirakulārajai plāksnītei.[5]

Kāpura ķermenis sastāv no neattīstītas galvas, trim torakāliem segmentiem un astoņiem abdomināliem segmentiem. Galva satur mazu kārpiņu pāri, ūsiņas un maksilārus tausteklīšus. Iekšējais cefalofaringeālais skelets satur mutes āķīšus, kuri apakšā satur izaugumus un kuru forma variē no tieviem līdz resnākiem atkarībā no barošanas paradumiem. Torakālie un abdominālie segmenti ir gludi vai ar transversālām īsu radžu rievām. No ventrālās puses uz vēdera segmentiem ir ložņājoša rieva.[5]

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītes ielien ūdenī un dēj olas uz citu kukaiņu, piemēram maksteņu un divspārņu, olu kopumu virsmas. Radušies kāpuri sāk baroties ar olām un želejmasu, kas ir apkārt kukaiņu olām.[5] Uz sauszemes dzīvojoši kāpuri pārvēršas par kūniņu, kura tālāk attīstās augsnē zem kāpuru barībai izmantotā substrāta.[6]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušie īpatņi barības iegūšanai apmeklē zīdītāju mēslus un ziedus.[6]

Mēslumušu kāpuri ir saprofāgi, fitofāgi, parazīti vai plēsēji.[7] Plēsīgie kāpuri barojas ar bezmugurkaulnieku kāpuriem, tajā skaitā divspārņu kāpuriem. Dažu sugu (no Scathophaga, Acanthocnema, Hydromyza ģintīm) kāpuri ir īsti ūdens iedzīvotāji, kuru ekoloģija un bioloģija joprojām ir slikti izpētītas. Daži no šiem kāpuriem ir zemūdens augu lapu minieri, piemēram, Hydromyza livens. Citi kāpuri attīstās brīvi ūdenī, piemēram, Acanthocnema ģints, dzīvojot straujos strautos un barojoties ar ūdens kukaiņu olām.[5]

Dažas ģintis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stuart G. Ball (2007). Key to the British Scathophagidae (Diptera). Vol.3(1)
  2. František Šifner (2008). A catalogue of the Scathophagidae (Diptera) of the Palaearctic region, with notes on their taxonomy and faunistics. Acta Entomologica Musei Nationalis Pragae. 48(1), pp. 111-196. ISSN 0374-1036
  3. František Šifner (2009). Additions and corrections to the Catalogue of the Scathophagidae (Diptera) of the Palaearctic Region. Acta Entomologica Musei Nationalis Pragae. 49(1), 293–295. ISSN 0374-1036
  4. 4,0 4,1 Peter C. Barnard (2011). The Royal Entomological Society Book of British Insects. pp 400. Wiley-Blackwell. ISBN 978-1-4443-3256-8
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Jovier Oscoz, David Galicia, Rafael Miranda (2011). Identification Guide of Freshwater Macroinvertebrates of Spain. New York. Springer. doi:10.1007/978-94-007-1554-7 ISBN 978-94-007-1554-7
  6. 6,0 6,1 Mike Picker, Charles Griffiths & Alan Weaving (2004). Field Guide to Insects of South Africa. Struik Publishes (a division of New Holland Publishing (South Africa) (Pty) Ltd.) ISBN 1-77007-061-3
  7. Alison Holmes Purcell (2007). Benthic Macroinvertebrates and Ecological Assessments: Examining the Biological Potential of Urban Stream Restoration in the San Francisco Bay Area. ProQuest

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]