Makreļu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Makreļu dzimta
Scombridae (Rafinesque, 1815)
Āfrikas makrele (Scomber colias)
Āfrikas makrele (Scomber colias)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
Kārta Asarveidīgās (Perciformes)
Apakškārta Makreļu apakškārta (Scombroidei)
Dzimta Makreļu dzimta (Scombridae)
Iedalījums

Makreļu dzimta jeb skumbriju dzimta (Scombridae) ir viena no makreļu apakškārtas (Scombroidei) asarveidīgo zivju dzimtām. Šajā dzimtā ir 51 mūsdienās dzīvojoša suga, kas tiek iedalītas 15 ģintīs un 2 apakšdzimtās. Gandrīz visas ģintis, izņemot vienu - tauriņmakreles (Gasterochisma), tiek sistematizētas makreļu apakšdzimtā (Scombrinae).[1] Pazīstamākās šajā dzimtā ir makreles, tunzivis un pelamidas. Tās sastopamas gandrīz visos pasaules okeānos; gan tropiskajās jūrās, gan mērenos un vēsos ūdeņos. Mazākās sugas mājo seklākās piekrastes jūrās, bet lielās sugas atklātā okeānā.[2]

Baltijas jūrā ir novērotas Atlantijas makreles (Scomber scombrus) un pelamidas (Sarda sarda). Pēdējā Baltijas jūrā noķerta tikai vienu reizi 1938. gadā,[3] bet Atlantijas makrele vairākkārt konstatēta arī Somu un Rīgas jūras līčos.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā dzimtā ir zilā tunzivs (Thunnus thynnus)

Makreļu dzimtas zivis var būt dažādos lielumos. Mazākā ir salu makrele (Rastrelliger faughni), kuras ķermenis ir apmēram 20 cm garš.[5] Lielākā ir zilā tunzivs (Thunnus thynnus), kuras ķermeņa garums var sasniegt 4,58 m.[6] Visām sugām ir raksturīgi slaidi, vārpstveida ķermeņi. Tām ir konsuveidīgas galvas ar smailu purnu, lielas mutes un asi, spēcīgi zobi. Arī mēle var būt asa, klāta ar zobiem.[2] Tām ir divas muguras spuras, no kurām priekšējā, aso staru spura parasti ir īsa un labi nodalīta no aizmugurējās (otrās) spuras. Makreļu sugām ir rinda ar sīkām spuriņām (5 - 10) aiz otrās muguras spuras un anālās spuras.[2] Astes spurai ir divas, labi nodalītas daļas ar spēcīgiem astes spuras stariem. Astes pamatne ir izteikti sašaurināta un slaida. Ķermeni sedz vidēji lielas vai maza izmēra zvīņas, dažām sugām aiz galvas un ap krūšu spurām ir lielas, biezas zvīņas.[2]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pateicoties saviem slaidajiem, plūdlīnijās veidotajiem ķermeņiem, makreļu sugas ir ļoti ātras. Dažas sugas, īpaši tunzivis ir daļēji endotermiskas - tās uzņem siltumu un to asinis ir salīdzinoši siltas, līdz ar to tās kļūst ļoti kustīgas un īpaši ātras. Otra adaptācija, kas nodrošina ātrumu, ir liels sarkano muskuļšķiedru apjoms, kas nodrošina spēju ilgstošai, enerģiskai aktivitātei. Visātrākās makreļu dzimtas zivis ir svītrainās makreles jeb vahu (Acanthocybium solandri) un dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares). Abas sugas spēj sasniegt ātrumu 75 km/h.[7][8] Makreļu dzimtas zivis ir plēsīgas un atkarībā no sugas barojas ar citu sugu zivīm, kalmāriem un vēžveidīgajiem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) ir viena no ātrākajām zivīm dzimtā

Makreļu dzimta (Scombridae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]