Kalmāri

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kalmāri
Teuthida (Naef, 1916)
Eiropas kalmārs (Loligo vulgaris)
Eiropas kalmārs (Loligo vulgaris)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Virstips Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips Gliemji (Mollusca)
Klase Galvkāji (Cephalopoda)
Apakšklase Divžauņi (Coleoidea)
Virskārta Desmitkājveidīgie (Decapodiformes)
Kārta Kalmāri (Teuthida)

Kalmāri (Teuthida) ir galvkāju (Cephalopoda) kārta, kas pieder desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes). Kalmāru kārtā ir apmēram 350 sugas.

Kalmāri ir labi peldētāji. Dažas sugas spēj izlekt no ūdens 3 metru augstumā un nolidot 8-10 metru distanci tālumā.[1]

Anatomija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalmāra ādu sedz hromatofori, attēlā rifu kalmārs (Sepioteuthis lessoniana)

Kā visiem pārējiem galvkājiem kalmāriem ir galva, bilaterālā simetrija, mantija un 10 taustekļi. Divi taustekļi ir ļoti gari, ar piesūcekņiem to kubveida galos. Galveno ķermeņa masu iekļauj mantija. Gar abiem mantijas sāniem stiepjas peldspuras. Atšķirībā no citiem jūras dzīvniekiem, kuriem ir peldspuras, kalmāriem peldspuras nenodrošina kustību uz priekšu.

To ādu klāj hromatofori – šūnas, kas satur ādas pigmentu un atstaro gaismu. Pateicoties hromatoforiem, kalmāri spēj mainīt ķermeņa krāsu un kļūt "neredzami", saplūstot ar apkārtējo vidi. Tādējādi tie noslēpjas gan no ienaidniekiem, gan saviem upuriem. Kalmāru apakšpuse vienmēr ir gaišāka nekā mugurpuse.

Ķermeņa apakšpusē atrodas mantijas dobuma atvērums. Mantijas dobumā atrodas žaunas, izvadorgānu un reproduktīvo orgānu sistēmu atvērumi. Dobuma priekšpusē atrodas piltuve ūdens izvadīšanai no dobuma. Ūdens dobumā ieplūst caur mantijas atvērumu, bet tiek izšļākts caur piltuvi. Spēcīgā ūdens izgrūšana nodrošina kalmāra kustību uz priekšu. Piltuves virzienu kalmārs var mainīt, tādējādi mainot savas kustības virzienu. Mantijas dobuma iekšienē aiz piltuves atrodas viscerālie jeb iekšējie orgāni, kurus no dobuma nodala plāna, membrānveidīga epiderma.

Nervu sistēma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humbolta kalmāri (Dosidicus gigas) savā starpā kooperējas, lai kopīgi medītu
Kalmāriem ir lielas acis, kas darbojas kā teleskopi, attēlā Karību kalmārs (Sepioteuthis sepioidea)

Kalmāriem ir ļoti liels aksons - garš neirona izaugums (nervu šķiedra), kas atrodas tā mantijā un kontrolē mantijas pulsveidīgo savilkšanās kustību. Tā diametrs lielām sugām var sasniegt 1 mm, bet vidēji tas ir 0,5 mm. Kalmāri, kā tas ir raksturīgs galvkājiem, salīdzinoši ar citiem bezmugurkaulniekiem ir inteliģenti dzīvnieki. Piemēram, milzīgie Humbolta kalmāri (Dosidicus gigas) kooperējas, lai medītu.

Asinsrites sistēma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalmāriem ir 3 sirdis. Divas vienkāršas žaunu sirdis, kas pumpē asinis cauri žaunām, un lielāka asinsrites sirds, kas uztur asinsriti ķermenī. Šai sirdij ir 3 kambari: 2 priekškambari un 1 kambaris. Kalmāriem skābekli pārnēsā ar varu bagātināta olbaltumviela - hemocianīns, nevis hemoglobīns. Tādēļ asinis ir bezkrāsainas, bet, saskaroties ar gaisu, kļūst zilas.[2] Sirdis ir gaiši zaļā krāsā.

Galva[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galva nobeidzas ar 10 taustekļiem: 8 īsākiem taustekļiem un 2 gariem taustekļiem. Uz katra taustekļa malas atrodas daudzi muskuļoti piesūcekņi. Mute veidota kā ass knābis, kas sastāv no hitīna un olbaltumvielas.[3] Kalmārs ar to nogalina upuri un saplosa apēdamos gabalos. Acis kalmāram darbojas kā teleskopi. Lai mainītu skatiena virzienu, kalmārs izmaina acs lēcas virzienu. Salīdzinot ar redzi, to dzirde ir samērā ierobežota.[4]

Kalmāru izmēri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa kalmāru nav lielāka par 60 centimetriem. Tomēr lielie kalmāri sasniedz 13 metru garumu.[5] Vislielākais no visiem ir Antarktīdas kalmārs jeb kalmārs koloss (Mesonychoteuthis hamiltoni), kas var sasniegt 14 m garumu.[6]

Kalmāri un cilvēks[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzas kalmāru sugas tiek izmantotas cilvēku pārtikā. Vispopulārākie tie ir Āzijas un Vidusjūras reģiona virtuvē: Ķīnā, Japānā, Korejā, Vjetnamā, Filipīnās, Grieķijā, Turcijā, Portugālē, Spānijā un Itālijā.

Kalmārus izmanto dažādos veidos, pildītus un negrieztus, sagrieztus gredzenos, gabaliņos utt. Ēšanai izmanto arī taustekļus un kalmāru tinti. Pārtikā netiek izmantots tikai kalmāra knābis un vīrišķais dzimumorgāns. Kalmāri ir bagātīgs cinka, mangāna, vara, selēna, vitamīna B12 un vitamīna B2 avots.[7]

Katru gadu tiek noķertas tūkstošiem kalmāru tonnas. Piemēram, 2002. gadā tika nozvejotas 2 189 206 tonnas, kas sastādīja 75,8% no visiem nozvejotiem galvkājiem.[8]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]