Malajiešu valoda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Malajiešu valoda
Bahasa Melayu
Valodu lieto: Brunejā, Indonēzijā (kā indonēziešu), Malaizijā, Singapūrā, Taizemes dienvidos, Filipīnās, Mjanmas dienvidos, Kokosu (Kīlinga) Salās, Ziemsvētku Salā, Šrilankā, Surinamā un Austrumtimorā 
Reģions: Dienvidaustrumāzija
Runātāju skaits: ap 180 miljoni, no kuriem aptuveni 40 miljoniem tā ir dzimtā valoda (ieskaitot 23 miljonus, kas runā indonēziešu valodā) 
Reitings: 20 (pēc runātāju, kuriem tā ir dzimtā valoda); 9 (pēc lietotāju skaita)
Valodu saime: Austronēziešu
 Malajiešu-polinēziešu
  Kodola malajiešu-polinēziešu
   Malajiešu-Sumbavanu
    Malajiskās
     Malajiešu
      Malaju
       Malajiešu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Valsts karogs: Bruneja Brunejā
Valsts karogs: Indonēzija Indonēzijā
Valsts karogs: Malaizija Malaizijā
Valsts karogs: Singapūra Singapūrā
Valsts karogs: Austrumtimora Austrumtimorā
Regulators: Majlis Bahasa Brunei - Indonesia - Malaysia
Dewan Bahasa dan Pustaka
Pusat Bahasa
Valodas kodi
ISO 639-1: ms
ISO 639-2: may
ISO 639-3: zlm

Malajiešu valoda (Bahasa Melayu) ir austronēziešu saimes valoda. Tā ir oficiālā valoda Brunejā un Malaizijā. Indonēzijā un Austrumtimorā oficiālā valoda ir indonēziešu valoda, kas ir standartizēta malajiešu valoda. Savukārt Singapūrā tā ir viena no četrām oficiālajām valodām. Malajiešu valoda galvenokārt ir izplatīta Malakas pussalas dienvidos, Sumatrā, Kalimantānā un citās Indonēzijas salās. Malaizijā šī valoda tiek saukta arī par malaiziešu valodu (Bahasa Malaysia).